TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Floridas štata zivs?

Īsā atbilde

Floridā ir divas oficiālās štata zivis: saldūdens simbols ir Floridas lielmutes asaris (Micropterus salmoides floridanus) un sāļūdens simbols ir Atlantijas burazivs (Istiophorus platypterus). Divas zivis ir tāpēc, ka štata ekonomikā un atpūtā makšķerēšana upēs un ezeros un makšķerēšana okeānā ir divas atsevišķas, katra sava lieluma nozares.

Lielmutes asaris ir Ziemeļamerikas saldūdens plēsoņa, kas Floridas siltajos, lēni plūstošajos ūdeņos aug lielāks nekā ziemeļos, un tieši tāpēc Floridas populācija ir izdalīta kā atsevišķa pasuga un izplatīta pa visu pasauli sporta makšķerēšanas vajadzībām. Tā ir zaļgani sudrabaina zivs ar tumšu, pārrautu sānu joslu un raksturīgi lielu muti, kuras aizmugurējā mala sniedzas tālāk par acs līniju.

Atlantijas burazivs ir pavisam citas dzīves forma: okeāna plēsoņa ar milzīgu muguras spuru, ko sauc par buru, un pagarinātu knābi. Tā tiek uzskatīta par vienu no ātrākajām zivīm okeānā un ir Floridas sporta zvejas simbols, kas šodien lielākoties tiek noķerta un atlaista atpakaļ, nevis paturēta.

Štata simbolus ASV nosaka štata likumdevējs ar atsevišķu aktu, tāpēc to saraksts ir garš un dažkārt kuriozs: štata dziesma, štata reptilis, štata pīrāgs. Tā ir vietējās identitātes politikas daļa, un priekšlikumus bieži ierosina skolu klases. Konkrētos apstiprinātos simbolus un gadus publicē štata valdības vietne.

Latvijā līdzīgas oficiālas nacionālās zivs nav. Latvijas dabas simboli lielākoties nav noteikti ar likumu, bet ir iedibinājušies tradīcijā: baltā cielava kā nacionālais putns kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, liepa un ozols kā nacionālie koki, pīpene kā nacionālais zieds. Ar likumu Latvijā ir noteikti valsts simboli, proti, karogs, ģerbonis un himna, kuriem ir atsevišķi likumi un stingra lietošanas kārtība.

Latvijas tuvākais analogs: Carnikavas nēģi

Ja meklē zivi ar oficiālu, juridiski nostiprinātu saikni ar konkrētu Latvijas vietu, tad tie ir Carnikavas nēģi. Šis nosaukums ir reģistrēts kā Eiropas Savienības aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tāpēc ar šo nosaukumu drīkst tirgot tikai produktu, kas atbilst reģistrētajai specifikācijai un ir iegūts noteiktajā teritorijā.

Praktiskā sekas pircējam: uz etiķetes ar aizsargātu norādi ir juridiska garantija par izcelsmi un ieguves veidu, nevis tikai reklāmas teksts. Reģistrēto nosaukumu sarakstu uztur Eiropas Komisija, un Latvijas puses informāciju publicē Zemkopības ministrija. Nēģu tacis Gaujas grīvā ir arī viens no retajiem tradicionālajiem zvejas veidiem, kas Latvijā turpina pastāvēt.

Lamatas: vārds bass nav asaris

Angļu bass latviski regulāri tiek tulkots kā asaris, un tā ir viena no biežākajām zivju kļūdām. Lielmutes asaris pieder saules asaru dzimtai (Centrarchidae) un Latvijas ūdeņos nav sastopams. Latvijas asaris (Perca fluviatilis) ir pavisam citas dzimtas (Percidae) zivs ar diviem muguras spurām un raksturīgām tumšām šķērssvītrām.

Vēl viena tirdzniecības lamatas: restorānu ēdienkartēs sea bass gandrīz vienmēr ir jūras labraks (Dicentrarchus labrax), nevis kāds asaris, bet Chilean sea bass patiesībā ir Patagonijas ilkņzivs. Tests pircējam: prasiet latīnisko nosaukumu; uz pārdošanā esošas zivs marķējuma tam jābūt, un tas izšķir strīdu uzreiz.

Ko no tā var mācīties par simboliem

ASV štata simbolu prakse parāda, ka simbols ir lēmums, nevis dabas fakts. Tas nozīmē, ka jautājums par nacionālo zivi Latvijā ir politiski atrisināms jebkurā brīdī, ja kāds to ierosinātu likumdevējam, un pagaidām atbilde ir vienkārši tāda, ka neviens to nav darījis.

Tāpēc korekta atbilde uz jautājumu par Latvijas nacionālo zivi ir tāda, ka oficiālas nav, bet ar Latviju kultūras ziņā visbiežāk saista nēģi, zutu, reņģi un lasi. Ja kāds avots apgalvo pretējo, jāprasa, kurš tiesību akts to nosaka.

Kur pārbaudīt

Floridas oficiālo simbolu sarakstu publicē štata valdība, un zivju sugu sistemātiku var pārbaudīt starptautiskās zivju datubāzēs. Latvijas zivju sugas, zvejas noteikumus un limitus publicē Zemkopības ministrija un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR.

Godīga robeža: makšķerēšanas noteikumi, minimālie izmēri un lomu ierobežojumi Latvijā mainās katru gadu un atšķiras pa ūdenstilpēm, tāpēc pirms brauciena tie jāpārbauda aktuālajos Ministru kabineta noteikumos, nevis jāpaļaujas uz atmiņu.

Avoti