TJG Online
Advokāti un likums

Kā ģimenes loceklim saņemt uzturēšanās atļauju?

Īsā atbilde

Trešās valsts pilsonis, kurš ir Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai Latvijā dzīvojoša ārzemnieka laulātais, nepilngadīgs bērns vai apgādībā esošs vecāks, var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ģimenes atkalapvienošanās nolūkā. Iesniegumu izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uz Imigrācijas likuma pamata, un to iesniedz vai nu Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī, vai PMLP nodaļā Latvijā.

Sistēma sadalās divos pilnīgi atšķirīgos režīmos, un pirmais solis ir saprast, kurā no tiem jūs atrodaties. Ja uzaicinātājs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš izmanto pārvietošanās brīvību un dzīvo Latvijā, viņa ģimenes loceklis pieprasa nevis parasto uzturēšanās atļauju, bet Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās apliecību; prasības tur ir vieglākas un valsts nodeva mazāka. Ja uzaicinātājs ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks ar uzturēšanās atļauju Latvijā, piemēro Imigrācijas likuma vispārējo kārtību.

Praktiskais process parasti izskatās tā: vispirms savāc un sakārto dokumentus, tad iesniedz dokumentus PMLP vai Latvijas vēstniecībā, samaksā valsts nodevu, saņem lēmumu, ar vīzu vai bez tās ieceļo Latvijā, nodod biometrijas datus un saņem uzturēšanās atļaujas karti. Pēc ieceļošanas seko divi soļi, ko aizmirst bieži: dzīvesvietas deklarēšana un veselības apdrošināšanas polise, kas jāuztur visu atļaujas laiku.

Dokumentu sagatavošana ir grūtākā daļa. Radniecību pierādošie dokumenti, piemēram, laulības vai dzimšanas apliecība, izsniegti ārvalstī, parasti jālegalizē vai jānoformē ar apostilli, ja starp valstīm nav līguma, kas to atceļ, un pēc tam jātulko latviešu valodā ar tulkojuma pareizības apliecinājumu. Apostilli Latvijā izsniedz zvērināti notāri, bet ārvalstī izdotam dokumentam apostille jāsaņem tajā pašā valstī, kur dokuments izdots. Papildus parasti jāpierāda iztikas nodrošinājums, kura minimālais apmērs ir sasaistīts ar Latvijā noteikto atalgojuma līmeni, un dzīvesvieta Latvijā.

Kas izšķir lēmumu

Atteikumus visbiežāk izraisa nevis radniecības neesamība, bet divas citas lietas: nepietiekami pierādīts iztikas nodrošinājums un šaubas par attiecību īstumu. PMLP ir tiesības uzaicināt abus laulātos uz pārrunām un pārbaudīt, vai laulība nav noslēgta fiktīvi, lai iegūtu uzturēšanās tiesības. Tas nav formalitāte, un uz šīm pārrunām ir jāierodas.

Termiņi ir atkarīgi no samaksātās valsts nodevas: par paātrinātu izskatīšanu nodeva ir lielāka, bet lēmuma termiņš īsāks. Aktuālos termiņus un nodevas publicē PMLP savā mājaslapā, un tie ir vienīgais avots, uz ko paļauties, jo tie tiek mainīti ar Ministru kabineta noteikumiem.

Termiņuzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz noteiktu laiku un ir jāpārreģistrē. Pēc pieciem gadiem nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās var pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai, un tai papildus jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. Nepārtrauktība nozīmē, ka ilgstoša prombūtne no Latvijas šo skaitītāju var atiestatīt.

Tipiskākā kļūda

Visbiežākā kļūda ir ieceļot ar īstermiņa Šengenas vīzu vai bezvīzu režīmā un cerēt uzturēšanās atļauju nokārtot uz vietas. Vairumā gadījumu tā nedarbojas: ja lēmumu pieņem par iesniegumu, kas iesniegts ārvalstī, pēc apstiprinājuma izsniedz ilgtermiņa vīzu ieceļošanai, un tikai pēc tam karti. Mēģinājums palikt valstī pēc atļautā termiņa, kamēr tiek kārtoti dokumenti, rada nelikumīgu uzturēšanos ar ieceļošanas aizliegumu, un tas sabojā arī turpmākos pieteikumus.

Otra bieža kļūda ir dokumenti bez apostilles vai ar mājās taisītu tulkojumu. Iesniegumu tad neizskata pēc būtības, bet aptur un lūdz novērst trūkumus, un pa šo laiku vīza var beigties. Tulkojumu pareizību Latvijā apliecina notariāli vai atbilstoši noteikumiem par dokumentu izstrādāšanu, un tas jānokārto pirms iesniegšanas.

Trešā ir dzīvesvietas nedeklarēšana pēc ieceļošanas. Bez deklarētas dzīvesvietas neizdodas nedz reģistrēties pie ģimenes ārsta, nedz saņemt daudzus pakalpojumus, un tas ir arī patstāvīgs pārkāpums.

Ar ko to jauc

Uzaicinājumu jauc ar uzturēšanās atļauju. Uzaicinājums, ko apstiprina PMLP, ir dokuments īstermiņa vīzas saņemšanai ciemošanās nolūkā; tas nedod tiesības dzīvot un strādāt Latvijā un nepārvēršas par uzturēšanās atļauju. Tests: ja dokuments attiecas uz uzturēšanos līdz 90 dienām pusgadā, tā ir vīzas lieta; ja ilgāk, tā ir uzturēšanās atļaujas lieta.

Jāatšķir arī tiesības uzturēties no tiesībām strādāt. Uzturēšanās atļaujā ir norādīts, vai tā dod tiesības uz nodarbinātību un pie kāda darba devēja. Ģimenes atkalapvienošanās gadījumā nodarbinātības tiesības parasti ir, bet tas jāpārbauda konkrētajā kartē, nevis jāpieņem.

Robežas un kad vajadzīgs jurists

Šis ir vispārīgs procesa apraksts. Konkrētais dokumentu saraksts atšķiras atkarībā no radniecības pakāpes, uzaicinātāja statusa un valsts, kas izdevusi dokumentus, un aktuālo sarakstu publicē PMLP.

Ja iepriekš ir bijis atteikums, ieceļošanas aizliegums, ja laulība noslēgta neilgi pirms pieteikuma vai ja runa ir par pilngadīgu bērnu vai vecāku apgādībā, ir vērts vērsties pie zvērināta advokāta ar imigrācijas tiesību pieredzi. Atteikumu var apstrīdēt, taču apstrīdēšanas termiņi ir īsi un norādīti pašā lēmumā.

Avoti