Ko darīt, ja Latvijā nozagta identitāte?

Latvijā nav atsevišķa likuma ar nosaukumu par identitātes zādzību, un ASV štatu regulējums, kas paredz kredītvēstures iesaldēšanu pēc patērētāja pieprasījuma, šeit nedarbojas. Aizsardzība ir izkaisīta pa vairākiem tiesību aktiem: Krimināllikums paredz atbildību par krāpšanu un par dokumentu nelikumīgu izmantošanu, datu apstrādi regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula un Fizisko personu datu apstrādes likums, bet maksājumu neautorizētu izpildi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. No tā izriet, ka nevis viens iesniegums, bet vairākas paralēlas darbības dod rezultātu.

Pirmā darbība ir banka, jo tur nauda kustas ātrāk nekā jebkurš process. Karti bloķē internetbankā vai pa tālruni, un par neautorizētiem darījumiem paziņo bankai nekavējoties, jo atbildības sadalījums starp klientu un banku ir atkarīgs arī no tā, cik ātri klients paziņojis un vai nav rīkojies rupji nolaidīgi, piemēram, nodevis kodus trešajai personai. Šeit lielākā kļūda ir gaidīt un cerēt, ka summa atgriezīsies pati.

Otrā darbība ir dokuments. Ja pazudusi vai nozagta personas apliecība vai pase, to nekavējoties piesaka par nederīgu, un ziņas nonāk nederīgo dokumentu datubāzē, kuru pārbauda gan iestādes, gan uzņēmumi. Tieši šī pārbaude ir tā, kas apgrūtina kredīta noformēšanu ar jūsu dokumentu. Ja ir aizdomas, ka izmantots jūsu elektroniskais paraksts, jāvēršas pie tā izsniedzēja un jālūdz sertifikātu apturēt vai anulēt, un tas ir tikpat steidzami kā kartes bloķēšana.

Trešā darbība ir iesniegums Valsts policijā. To var iesniegt klātienē iecirknī vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, un tajā jāapraksta konkrēti fakti: kas noticis, kad pamanīts, kuri dokumenti vai dati izmantoti, kādas summas. Kriminālprocesa reģistrācijas numurs pēc tam ir tas, ko prasa kreditori un pakalpojumu sniedzēji, un bez tā saruna ar tiem parasti nekustas. Ja identitāte izmantota internetā vai nozagti piekļuves dati, papildus ir vērts ziņot arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.LV, kas palīdz ar tehnisko pusi.

Tālāk jāpārbauda, ko krāpnieks paspējis noformēt. Latvijā ziņas par kredītsaistībām uzkrāj Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, un persona var iepazīties ar ziņām par sevi tajā; papildus darbojas licencēti kredītinformācijas biroji, kuros arī var pieprasīt savus datus. Ja atklājas svešs kredīts, kreditoram jāiesniedz rakstisks paziņojums, ka līgums nav noslēgts ar jums, jāpievieno atsauce uz kriminālprocesu un jāpieprasa pārtraukt piedziņu. Strīdā ar kreditoru vai parādu piedzinēju palīdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet tiesā vajadzēs advokātu.

Vissliktākā kļūda šajā situācijā ir samaksāt, lai „lieta beigtos“. Maksājums praksē tiek uztverts kā parāda atzīšana un vēlāk padara jūsu pozīciju vājāku, nevis stiprāku. Otra kļūda ir saziņa pa telefonu bez pierādījumiem: visu, kas ir svarīgs, iesniedz rakstveidā un saglabā kopijas, ieskaitot nosūtīšanas apstiprinājumus. Trešā ir dokumenta fotogrāfijas nosūtīšana „darba devējam“ vai „īpašniekam“ pirms tikšanās; tieši no šādiem attēliem sākas liela daļa gadījumu.