TJG Online
Advokāti un likums

Kādas ir juridiskās prasības laulībai Latvijā?

Īsā atbilde

Latvijā laulību var noslēgt divas pilngadīgas dažāda dzimuma personas, kurām nav citas spēkā esošas laulības un kuras nav tuvi radinieki. Iesniegums jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā, un laulību reģistrē ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc iesnieguma, klātesot diviem lieciniekiem.

Pamatnoteikumus nosaka Civillikuma ģimenes tiesību daļa. Vecuma slieksnis ir astoņpadsmit gadi, bet izņēmuma kārtā laulāties var no sešpadsmit gadu vecuma, ja otrs cilvēks ir pilngadīgs un ir vecāku vai aizbildņa piekrišana. Aizliegta ir laulība starp radiniekiem taisnā līnijā, starp brāļiem un māsām, kā arī starp adoptētāju un adoptēto, kamēr adopcijas attiecības nav izbeigtas. Aizliegta ir arī laulība personai, kura jau atrodas laulībā.

Iesniegumu var iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, un daļā gadījumu to var izdarīt elektroniski portālā latvija.lv. Līdzi vajadzīgi personu apliecinoši dokumenti, bet cilvēkam, kurš jau bijis laulībā, arī pierādījums, ka iepriekšējā laulība ir izbeigta: laulības šķiršanas apliecība, tiesas spriedums, notariāls apliecinājums vai mirušā laulātā miršanas apliecība. Par reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu, un aktuālo summu publicē pati nodaļa.

Mēneša gaidīšanas termiņš nav formalitāte, ko var apiet ar naudu. To saīsināt ir iespējams tikai svarīgu iemeslu dēļ, un lēmumu pieņem dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Otrs termiņa gals ir tikpat svarīgs: ja seši mēneši pagājuši un laulība nav noslēgta, iesniegums zaudē spēku un viss process jāsāk no jauna, ieskaitot nodevu.

Laulību var reģistrēt vai nu dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, vai arī tās konfesijas garīdznieks, kurai likums šādas tiesības piešķir; šajā lokā ietilpst, piemēram, evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu un septītās dienas adventistu draudzes. Baznīcā noslēgta laulība ir tikpat spēkā esoša kā nodaļā, bet garīdzniekam noteiktā termiņā jānosūta ziņas dzimtsarakstu nodaļai, lai ieraksts nonāktu reģistrā. Ja tas nav izdarīts, juridiski jūs joprojām neesat reģistrēti kā laulāti.

Uzvārda jautājumu izlemj pie iesnieguma. Var paturēt savu uzvārdu, pieņemt laulātā uzvārdu vai savam uzvārdam pievienot laulātā uzvārdu, un vēlāk uzvārda maiņa jau ir atsevišķs un dārgāks administratīvs process ar visu dokumentu nomaiņu. Tieši dokumentu nomaiņa, nevis pati ceremonija, parasti ir tā daļa, ko cilvēki nav ieplānojuši.

Ja viens no pāra ir ārzemnieks

Ārvalstniekam jāiesniedz izziņa par ģimenes stāvokli, tas ir, dokuments no savas valsts, ka nepastāv šķēršļi laulībai. Šis dokuments parasti ir derīgs ierobežotu laiku, un tam vajadzīga legalizācija vai apostille, ja vien ar attiecīgo valsti nav līguma, kas to atceļ, kā arī tulkojums latviešu valodā ar apliecinājumu.

Ja kāds no pāra nesaprot latviešu valodu, ceremonijā jāpiedalās tulkam. Dzimtsarakstu nodaļa tulku nenodrošina, tas jāsarūpē pašiem, un tas ir jautājums, ko cilvēki visbiežāk atklāj pēdējā brīdī.

Svarīgi arī saprast, ka laulība ar Latvijas pilsoni automātiski nedod ne pilsonību, ne uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļauja uz laulības pamata ir atsevišķs process Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar savām prasībām un termiņiem.

Ārzemēs noslēgta laulība

Latvijā atzīst ārvalstī likumīgi noslēgtu laulību, ja tā nav pretrunā ar Latvijas tiesību pamatprincipiem. Tomēr atzīšana nenozīmē, ka ieraksts pats parādās Latvijas reģistrā. Lai Latvijas iestādes redzētu jūsu ģimenes stāvokli, ārvalstīs izsniegtā laulības apliecība ar apostilli un tulkojumu jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļai vai Latvijas pārstāvniecībai, lai ziņas iekļautu Iedzīvotāju reģistrā.

Tas nav birokrātiska sīkumainība. Neiereģistrēta ārvalstu laulība rada reālas problēmas mantojuma lietās, bērna dzimšanas reģistrācijā un darījumos ar kopīgu nekustamo īpašumu, jo zemesgrāmata un notārs vadās pēc reģistra datiem.

Ar ko laulību Latvijā sajauc

Pirmais sajaukums ir ar partnerattiecībām. Latvijā laulība ir iespējama tikai starp vīrieti un sievieti, bet kopš partnerattiecību regulējuma stāšanās spēkā divas pilngadīgas personas, arī viena dzimuma, var apliecināt partnerattiecības pie zvērināta notāra. Pārbaudes paņēmiens ir vienkāršs: laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļa vai garīdznieks, partnerattiecības apliecina notārs, un tiesiskās sekas mantojuma, nodokļu un sociālajos jautājumos abām nav identiskas.

Otrais sajaukums ir ar tā saukto faktisko kopdzīvi. Ilga kopdzīve Latvijā pati par sevi nerada laulāto tiesības, un partneris bez laulības vai reģistrētām partnerattiecībām likumiskajā mantošanas kārtībā nav mantinieks. Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, ir kopīgs bizness, iepriekšējās laulības bērni vai ārvalstu elements, jāvēršas pie zvērināta notāra vai ģimenes tiesībās praktizējoša advokāta.

Avoti