Kā apstiprina pašvaldību ģerboņus un karogus?

Heraldika ir nozare ar saviem gadsimtiem seniem noteikumiem, un tieši tāpēc ģerbonis nav dizaina jautājums vien. Ģerbonī izmanto ierobežotu krāsu un metālu kopu, un pastāv pamatprincips, ka metālu uz metāla un krāsu uz krāsas nelieto, lai attēls būtu salasāms no attāluma. Ģerbonī nedrīkst būt sīks zīmējums, burti vai fotogrāfiska aina, jo ģerbonis tiek aprakstīts vārdiem un pēc šī apraksta to var pārzīmēt jebkurš mākslinieks.

Ceļš no idejas līdz apstiprinātam ģerbonim parasti ir šāds. Vispirms pašvaldība vai kopiena vienojas par simbolu saturu, kas saistīts ar vietas vēsturi, dabu vai amatniecību. Pēc tam mākslinieks kopā ar heraldikas speciālistu izstrādā metu un tā aprakstu. Tālāk metu iesniedz Valsts heraldikas komisijai, kas to izvērtē un bieži lūdz labojumus. Kad atzinums ir pozitīvs, pašvaldības dome ģerboni apstiprina ar savu lēmumu un nosaka lietošanas kārtību.

Pēdējos gados šis process Latvijā bijis īpaši aktuāls, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas apvienotajiem novadiem bija vajadzīga jauna simbolika. Daļa jauno novadu pārņēma vēsturiskā centra ģerboni, citi veidoja pavisam jaunu, apvienojot iepriekšējo novadu simbolus. Tieši šeit rodas visvairāk strīdu, jo iedzīvotāji pieķeras savai iepriekšējai simbolikai, un labs risinājums prasa sabiedrisko apspriešanu, nevis tikai domes balsojumu.

Ģerboni mēdz jaukt ar logotipu un preču zīmi, bet tās ir trīs dažādas lietas. Ģerbonis ir pastāvīga heraldiska zīme ar aprakstu, un tā izskatu nemaina mārketinga apsvērumu dēļ. Logotips ir vizuālās identitātes elements, ko pašvaldība var atjaunot, kad vien vēlas. Preču zīme ir intelektuālā īpašuma objekts, ko reģistrē Patentu valdē un kas dod tiesības aizliegt citiem to lietot komercdarbībā. Vienai pašvaldībai var būt visas trīs.

Privātpersonām un uzņēmumiem ir vērts zināt, ka pašvaldības ģerboņa lietošana nav brīva. Ja vēlaties ģerboni uz suvenīra, iepakojuma vai pasākuma afišas, jālūdz pašvaldības atļauja, un tā parasti nosaka, kādā veidā un kādā kvalitātē attēlu drīkst atveidot. Izkropļots ģerbonis ir biežākais iemesls, kāpēc atļauju atsaka: nepareizas krāsas, pievienots teksts vai apgriezts attēls heraldiski ir kļūda.

Arī ģimenes un dzimtas ģerbonis Latvijā ir iespējams, un arī tam metu var iesniegt izvērtēšanai heraldikas speciālistiem. Šeit lielākā maldīgā gaidība ir tā, ka kāds uzvārds pats par sevi dod tiesības uz noteiktu vēsturisku ģerboni: interneta vietnes, kas par samaksu piedāvā uzvārda ģerboni, pārdod dekorāciju, nevis heraldisku tiesību. Reāls ģerbonis top no jauna un tiek reģistrēts, un tā izstrāde ir mākslinieka un speciālista darbs, par kuru jāmaksā.