TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā dienēt Latvijas Krasta apsardzē?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā krasta apsardzes uzdevumus pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, tāpēc ceļš uz to ir tāds pats kā uz pārējo militāro dienestu: profesionālais dienests, virsnieka studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai civila amata konkurss.

Krasta apsardzes dienesta uzdevumi atšķiras no sauszemes vienību uzdevumiem. Tas vada meklēšanas un glābšanas darbus jūrā Latvijas atbildības rajonā, uztur kuģošanas drošības un sakaru sistēmas, reaģē uz jūras piesārņojuma gadījumiem un piedalās kuģošanas uzraudzībā. Ikdiena vairāk saistīta ar dežūrām, navigāciju un tehniku nekā ar kaujas apmācību, lai gan militārā sagatavotība saglabājas.

Pirmais ceļš ir profesionālais dienests karavīra amatā. Kandidāts piesakās rekrutēšanas punktā, iziet militārās ārstu komisijas pārbaudi, fiziskās sagatavotības testu un pārrunas, pēc tam apgūst pamatapmācību un tikai tad nonāk vienībā. Uz specifiskiem amatiem, piemēram, kuģa mehāniķa, radiosakaru operatora vai navigatora, priekšroka ir tiem, kam jau ir attiecīga tehniskā vai jūrniecības izglītība.

Otrais ceļš ir virsnieka izglītība. Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kadeti iegūst augstāko izglītību un virsnieka pakāpi, un pēc tam ir pienākums noteiktu laiku dienēt. Šis ceļš prasa centralizēto eksāmenu rezultātus, atbilstību veselības un fiziskajām prasībām un ilgāku saistību, toties dod akreditētu grādu, kas noder arī ārpus dienesta.

Trešais ceļš ir civilais darbs bruņoto spēku struktūrā vai citās jūras nozares iestādēs. Daļa amatu, piemēram, inženiertehniskajā nodrošinājumā, informācijas sistēmās vai administrācijā, tiek pildīta civilā statusā, un uz tiem piesakās atklātā konkursā. Jūrniecības jomā strādā arī Latvijas Jūras administrācija, kas uztur Jūrnieku reģistru un atbild par kuģošanas drošības uzraudzību.

Prasības visos militārajos ceļos ir līdzīgas: Latvijas pilsonība, atbilstošs vecums, veselības stāvoklis, fiziskā sagatavotība, nevainojama reputācija un bieži arī pielaide valsts noslēpumam. Darbam uz kuģa papildus nozīme ir peldētprasmei, izturībai pret jūras slimību un spējai strādāt ierobežotā telpā maiņu režīmā nedēļām ilgi.

Biežākā kļūda ir domāt, ka jūras dienests nozīmē tikai kuģošanu. Liela daļa personāla strādā krastā: sakaru un koordinācijas centrā, tehniskajā apkopē, loģistikā, hidrogrāfijā. Otra kļūda ir jaukt Krasta apsardzi ar Valsts robežsardzi, kurai ir sava jūras vienība un kura veic robežkontroli: tās ir dažādas iestādes ar atšķirīgu pakļautību un atsevišķu uzņemšanas kārtību.

Kā gatavoties atlasei

Fiziskā sagatavotība ir jāsāk uzlabot mēnešus iepriekš, jo testā vērtē izturību un spēku, un tos nevar uzlabot pāris nedēļās bez traumu riska. Tikpat svarīgi ir laikus sakārtot veselības jautājumus, kas var kļūt par šķērsli komisijā: redzi, zobus, ķermeņa masu, hroniskas saslimšanas.

Dokumenti jāsagatavo iepriekš: personu apliecinošs dokuments, izglītības dokumenti, sertifikāti par tehniskām kvalifikācijām un autovadītāja apliecība, ja tāda ir. Specializētas jūrniecības kvalifikācijas, kas iegūtas civilā izglītībā, atlases procesā ir reāla priekšrocība.

Peldētprasme un rīcība uz ūdens ir atsevišķi vingrināma prasme, un to var uzlabot baseinā jau pirms pieteikšanās. Noderīga ir arī pirmās palīdzības apmācība ar derīgu apliecību, jo tā ir reāli izmantojama dienestā un parāda mērķtiecīgu gatavošanos, nevis pēdējā brīža lēmumu.

Ko dienests dod tālāk

Dienesta laikā iegūtās prasmes navigācijā, sakaros, tehniskajā apkopē un meklēšanas un glābšanas darbos ir pārnesamas uz civilo jūras nozari, ostu pakalpojumiem un glābšanas dienestiem. Daļa cilvēku pēc dienesta turpina karjeru tirdzniecības flotē, kur kvalifikāciju apliecina Jūrnieku reģistra izsniegti dokumenti.

Jāņem vērā arī slodze ģimenes dzīvei: dežūras, jūras izeju grafiks un iespējamā pārcelšanās uz citu bāzes vietu. Par to vērts aprunāties ar cilvēku, kurš vienībā jau dien, pirms tiek parakstīts līgums ar noteiktu dienesta termiņu.

Kur meklēt aktuālo informāciju

Vakances, atlases prasības un fiziskās sagatavotības normatīvi tiek publicēti Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnēs, bet praktisku palīdzību pieteikumam sniedz Rekrutēšanas un jaunsardzes centra reģionālie punkti.

Civilo amatu konkursi valsts iestādēs tiek izsludināti publiski, un uz tiem attiecas atklāta konkursa kārtība ar noteiktu pieteikšanās termiņu. Pieteikumā prasītie dokumenti jāiesniedz precīzi tādā formā, kā norādīts sludinājumā, jo formāla neatbilstība ir biežākais atsijāšanas iemesls.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti