Kā izmaksā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas polisi?

Katra iemaksa šādā līgumā tiek sadalīta: viena daļa sedz dzīvības riska apdrošināšanu, otra līguma administrēšanas izmaksas, bet atlikusī daļa veido uzkrājumu. Ja līgums noslēgts ar garantētu procentu likmi, apdrošinātājs apņemas termiņa beigās izmaksāt iepriekš zināmu summu, kurai var pievienoties peļņas daļa; ja izvēlēts ar tirgu saistīts plāns, gala summa ir atkarīga no ieguldījumu rezultāta un var būt arī mazāka par gaidīto.

Termiņa beigās izmaksas kārtība ir vienkārša: apdrošinātājs parasti pats informē klientu, bet pieteikums tomēr jāiesniedz, norādot bankas kontu. Ja līgumu pārtrauc pirms termiņa, izmaksā nevis visu iemaksāto naudu, bet atpirkuma summu, kas pirmajos gados var būt ievērojami mazāka par iemaksāto, jo segtas sākotnējās izmaksas un riska daļa. Tieši šī atšķirība visbiežāk rada vilšanos, tāpēc atpirkuma summu ir vērts pieprasīt rakstiski pirms lēmuma.

Nāves gadījumā izmaksu saņem līgumā norādītais labuma guvējs, un tam nav jāgaida mantojuma lieta, ja labuma guvējs ir konkrēti norādīts. Iesniedzami parasti ir miršanas apliecība, personu apliecinošs dokuments un apdrošinātāja veidlapa, dažkārt arī ārstniecības iestādes izziņa. Ja labuma guvējs nav norādīts, summa nonāk mantojuma masā un tiek sadalīta vispārējā kārtībā, kas aizņem daudz ilgāku laiku.

Pieteikuma secība ir vienāda visos trijos gadījumos. Vispirms atrodiet polisi vai līguma numuru un pārbaudiet, kurš apdrošinātājs to apkalpo šodien, jo sabiedrības mēdz apvienoties. Tad sazinieties ar apdrošinātāju un pieprasiet aktuālo izmaksas aprēķinu rakstiski. Pēc tam iesniedziet pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem un saglabājiet apstiprinājumu par iesniegšanu. Visbeidzot pārbaudiet saņemto summu pret aprēķinu un, ja tā atšķiras, prasiet rakstisku skaidrojumu par katru ieturējumu.

Jāņem vērā arī nodokļu un līguma nianses. Darba devēja apmaksātām polisēm un pirmstermiņa izmaksām piemēro atšķirīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, un aktuālos nosacījumus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Pēc līguma noslēgšanas likums paredz atteikuma termiņu, kurā no tikko noslēgta dzīvības apdrošināšanas līguma var atkāpties, un šis termiņš ir norādīts pašā līgumā.

Biežākā kļūda ir pārtraukt līgumu pirmajos gados, kad atpirkuma summa ir viszemākā. Ja iemaksas kļuvušas par smagu, pirms atteikšanās ir vērts pajautāt par citiem risinājumiem: iemaksu samazināšanu, pārtraukumu iemaksās vai polises pārveidošanu par tādu, kurā turpmākas iemaksas nav jāveic. Otra kļūda ir gadiem neatjaunot labuma guvēja ierakstu pēc šķiršanās vai ģimenes izmaiņām, jo apdrošinātājam ir saistošs tieši pēdējais rakstiskais norādījums.