Kā lasīt preču cenu grafikus?

Grafiku veidi ir trīs. Līniju grafiks savieno slēgšanas cenas un noder tendences uztveršanai. Joslu grafiks katram periodam rāda atvēršanas, augstāko, zemāko un slēgšanas cenu. Sveču grafiks rāda to pašu, bet vizuāli izceļ, vai periods bijis augošs vai krītošs. Zem cenas parasti attēlo darījumu apjomu, un tieši apjoms parāda, vai cenas kustība ir nopietna vai tikai retas tirdzniecības radīts troksnis.

Preces atšķiras no akcijām ar to, ka tām nav vienas cenas. Katrai precei ir sērija nākotnes līgumu ar dažādiem piegādes mēnešiem, un to cenas atšķiras. Ja tālākie mēneši ir dārgāki, tirgus ir kontango, kas parasti atspoguļo uzglabāšanas un finansēšanas izmaksas; ja tālākie mēneši ir lētāki, tirgus ir bekvardācijā, kas bieži liecina par pašreizēju deficītu. Šī struktūra ir svarīgāka informācija nekā pati cenas līkne.

Tāpēc uzmanīgi jālasa nepārtrauktie grafiki. Lai izveidotu daudzu gadu līkni, tuvākā termiņa līgums pirms tā beigām tiek aizstāts ar nākamo, un šī pāreja rada mākslīgus lēcienus vai izlīdzinājumus. Ieguldītājam, kurš tur preču fondu, šī pāreja nav abstrakcija: tā tieši ietekmē rezultātu, un ilgstošā kontango situācijā fonda vērtība var samazināties pat tad, ja pati preces cena nemainās.

Preču cenas gandrīz vienmēr kotē ASV dolāros, arī tad, ja izejviela tiek pirkta Eiropā. Tas nozīmē, ka Latvijas ražotājam faktiskā cena eiro ir divu faktoru rezultāts: preces cena un valūtas kurss. Grafiks dolāros var rādīt kritumu, bet izmaksas eiro var pieaugt. Pirms secinājumiem tāpēc ir vērts pārrēķināt cenu savā valūtā vai izmantot eiro kotētus līgumus tur, kur tie pastāv, piemēram, graudiem Eiropas biržās.

Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā grafiks ir tikai orientieris, jo reālā cena veidojas ar bāzi: starpību starp biržas kotāciju un cenu konkrētā ostā vai elevatorā, ņemot vērā kvalitāti, transportu un piegādes laiku. Vietējos tirgus apskatus un iepirkuma cenas Latvijā apkopo nozares konsultāciju dienesti un Zemkopības ministrija, un tieši tie ir noderīgākie avoti saimniecībai, nevis pasaules grafiks bez konteksta.

Galvenā kļūda ir grafiku uztvert kā prognozi. Tehniskā analīze apraksta pagātnes uzvedību, un preču tirgos cenu noteic laikapstākļi, ģeopolitika, krājumi un enerģijas izmaksas, nevis līkņu formas. Otra kļūda ir no interesēšanās par cenām nonākt pie cenu starpības līgumiem ar sviru: privātajiem klientiem šādos produktos zaudējumu varbūtība ir augsta, un uzraudzības iestādes ir noteikušas ierobežojumus tieši šā iemesla dēļ.