TJG Online
Advokāti un likums

Kā Latvijā aizsargā vecus cilvēkus no vardarbības?

Īsā atbilde

Latvijā nav viena atsevišķa likuma par vardarbību pret veciem cilvēkiem: aizsardzību veido Krimināllikuma normas, pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā, pašvaldību sociālo dienestu pienākumi un sociālo pakalpojumu uzraudzība.

Vardarbība pret vecu cilvēku parasti nav viens skaļš notikums, bet ilgstoša situācija. Tā izpaužas kā fiziska vardarbība, emocionāla pazemošana un izolēšana no radiniekiem, seksuāla vardarbība, pamešana novārtā, kad aprūpējamam cilvēkam netiek nodrošināta pārtika, higiēna vai zāles, un ļoti bieži kā ekonomiska vardarbība: pensijas atņemšana, piespiešana parakstīt dāvinājuma vai uztura līgumu, kredīta noformēšana uz seniora vārda. Tieši ekonomiskā vardarbība visilgāk paliek nepamanīta, jo no malas tā izskatās pēc ģimenes iekšējas lietas.

Krimināltiesiskajai aizsardzībai nav vajadzīga atsevišķa norma par senioriem: nodarījums var tikt kvalificēts kā miesas bojājumu nodarīšana, vardarbība, draudi, krāpšana, piesavināšanās vai atstāšana bez palīdzības. Cietušā bezpalīdzības stāvoklis un atkarība no vainīgā var tikt vērtēti kā atbildību pastiprinoši apstākļi. Ziņot var pats cietušais, bet arī kaimiņš, ģimenes ārsts, sociālais darbinieks vai aprūpes iestādes darbinieks, zvanot uz 110 vai iesniedzot iesniegumu Valsts policijā. Aizdomas par noziedzīgu nodarījumu nav jāpierāda ziņotājam: to noskaidro izmeklēšanā.

Civiltiesiskais ceļš ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tiesa var uzlikt par pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, aizliegt tai atgriezties, tuvoties cietušajam noteiktā attālumā vai jebkādā veidā ar viņu sazināties. Neatliekamos gadījumos policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu nekavējoties, un pēc tam jautājums nonāk tiesā. Šis mehānisms nav domāts tikai laulātajiem: to var izmantot arī pret pieaugušu bērnu vai citu kopā dzīvojošu personu, un pieteikuma veidlapas ir standartizētas.

Ja aizdomas jau ir radušās, svarīga ir rīcības secība. Vispirms jānodrošina drošība: tūlītēju briesmu gadījumā jāzvana uz 110. Pēc tam ievainojumi jāparāda ārstam, jo medicīniskajos dokumentos fiksētais vēlāk kalpo par pierādījumu, un ieraksti par apmeklējumu saglabājas arī e-veselībā. Tad jāsakārto mantiskā puse: bankas konta izraksti, sarakste, līgumu kopijas un kvītis par pirkumiem. Iesniegums sociālajā dienestā vai policijā jāiesniedz rakstveidā ar saņemšanas atzīmi vai elektroniski, izmantojot portālu latvija.gov.lv, lai vēlāk būtu pierādāms, kad par situāciju ziņots. Mutiska saruna bieži paliek bez sekām tikai tāpēc, ka tā nekur nav fiksēta.

Sociālā un mantiskā puse ir tikpat svarīga. Pašvaldības sociālais dienests izvērtē situāciju un var piešķirt aprūpi mājās, dienas centra pakalpojumu, krīzes centra vietu vai ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu; sociālo pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti, un to darbību uzrauga atbildīgās iestādes. Ja cilvēks veselības stāvokļa dēļ nespēj saprast savu rīcību, rīcībspējas ierobežošanu nosaka tiesa, bet aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Attiecībā uz jau parakstītiem dokumentiem ir jāzina, ka Civillikums pieļauj dāvinājuma atsaukšanu aizskarošas nepateicības dēļ un ka darījumu var apstrīdēt, ja tas noslēgts maldības, viltus vai spaidu ietekmē. Šādās lietās termiņi ir īsi un pierādīšana sarežģīta, tāpēc palīdzība jāmeklē pie zvērināta advokāta, negaidot.

Kur vērsties

Tūlītēju draudu gadījumā jāzvana uz 110 vai 112. Ja apdraudējuma tieši šobrīd nav, bet situācija ir ilgstoša, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kas ir atbildīgs par atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu savā teritorijā.

Par aprūpes iestādes darbu sūdzību var iesniegt iestādes vadībai, uzraugošajai institūcijai un tiesībsargam, kas vērtē cilvēktiesību ievērošanu ilgstošas aprūpes iestādēs.

Ja cietušajam trūkst līdzekļu advokāta algošanai, var pieteikties valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Nosacījumi un pieteikuma veidlapas ir pieejamas arī portālā latvija.gov.lv, un pieteikumu var aizpildīt tuvinieks, ja cilvēks pats to nespēj.

Kā pasargāt sevi iepriekš

Pirms uztura, dāvinājuma vai pirkuma līguma parakstīšanas ir vērts vērsties pie zvērināta notāra un pārrunāt sekas. Notārs izskaidro darījuma būtību un pārliecinās, vai cilvēks to saprot un rīkojas brīvprātīgi.

Pensijas izmaksas kontam un bankas kartei nevajadzētu nonākt citas personas pilnīgā rīcībā. Pilnvaru var noformēt ar ierobežotu apjomu un termiņu, un to var atsaukt.

Vēl viena iespēja ir nākotnes pilnvarojums, ko apliecina zvērināts notārs: cilvēks pats laikus norāda, kurš kārtos viņa lietas, ja viņš vairs nespēs to darīt. Tas ir drošāks risinājums nekā steigā dota vispārīga pilnvara.

Biežākās kļūdas

Visbiežāk tuvinieki gaida, līdz seniors sūdzēsies pats. Cilvēks, kurš ikdienas aprūpē ir atkarīgs no varmākas, to gandrīz nekad neizdara: viņš baidās palikt viens, kaunas par situāciju ģimenē vai jūtas vainīgs. Tāpēc ziņot drīkst arī cits cilvēks, un cietušā piekrišana nav priekšnoteikums.

Otra kļūda ir parakstīt dokumentus steigā, cerot, ka tā izdosies nokārtot aprūpi. Testaments, dāvinājums un uztura līgums dod pilnīgi atšķirīgas sekas: testamentu var grozīt jebkurā brīdī, bet ar dāvinājumu īpašums pāriet uzreiz. Ja šī atšķirība nav skaidra, dokuments nav jāparaksta tajā pašā dienā.

Avoti