Kā Latvijā aizsargāt aktīvus, ja trestu nav?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 27. jūlijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas tiesībās trests kā institūts nepastāv, tāpēc ASV tipa aktīvu aizsardzības trestu šeit izveidot nevar, un ārvalstīs nodibināts trests Latvijas tiesā nedod to aizsardzību, ko sola tā reklāma. Reālie instrumenti šeit ir citi: kapitālsabiedrības ierobežotā atbildība, laulāto mantisko attiecību līgums, savlaicīga mantojuma plānošana, apdrošināšana un, galējā gadījumā, fiziskās personas maksātnespējas process.

Iemesls nav formāls. Anglosakšu tiesībās īpašumu var sadalīt starp formālo turētāju un labuma guvēju, un tieši uz šī sadalījuma balstās trests. Latvijas civiltiesībās īpašums ir vienots: manta pieder kādam vienam subjektam. Tāpēc no Latvijas tiesas skatpunkta manta ir vai nu atsavināta citai personai ar visām no tā izrietošajām sekām, vai nav atsavināta vispār. Konstrukcija, kurā dibinātājs mantu „nodod“, bet turpina to pārvaldīt un no tās dzīvot, Latvijā tiek vērtēta pēc būtības, nevis pēc nosaukuma.

Otrs un svarīgākais princips ir laiks. Jebkura aktīvu pārstrukturēšana darbojas tikai tad, ja tā veikta, kad nekādu prasījumu vēl nav. Ja pret cilvēku jau pastāv parāds, tiesvedība vai reāli paredzama atbildība, mantas pārvešana uz laulāto, bērnu vai uzņēmumu ir apstrīdama. Civillikumā ir noteikumi par kreditorus krāpjošu darījumu apstrīdēšanu, maksātnespējas procesā administrators var apstrīdēt darījumus, kas noslēgti noteiktā laikposmā pirms procesa un kaitējuši kreditoriem, turklāt darījumiem ar tuviniekiem šis pārbaudes periods ir garāks. Mantas slēpšana no piedziņas noteiktos apstākļos ir arī krimināltiesību jautājums.

Kapitālsabiedrības ierobežotā atbildība ir Latvijā visbiežāk izmantotā aizsardzība, un tā tiešām darbojas: par sabiedrības saistībām dalībnieks ar savu personisko mantu neatbild. Praksē to sagrauj divas lietas. Pirmā ir personiskais galvojums, ko banka vai līzinga sabiedrība prasa gandrīz vienmēr, kad aizņemas mazs uzņēmums; ar parakstu uz galvojuma ierobežotā atbildība šim parādam vairs nepastāv. Otrā ir valdes locekļa personiskā atbildība par nodarīto zaudējumu un par nodokļu saistībām, ja nav ievērota likumā noteiktā rīcība, sabiedrībai nonākot grūtībās.

Laulāto mantiskās attiecības: instruments, ko nepareizi noformē

Pēc noklusējuma laulības laikā iegūtā manta ir laulāto kopīgā manta, un tas nozīmē, ka viena laulātā kreditori var vērsties pret kopīgās mantas daļu. To var mainīt ar laulības līgumu, kas noslēdzams pie zvērināta notāra un kas var noteikt vai nu mantas šķirtību, vai visas mantas kopību.

Izšķirošā ir secība, kuru daudzi izlaiž. Pret trešajām personām, tostarp kreditoriem, laulības līgums ir spēkā tikai pēc tā ierakstīšanas laulāto mantisko attiecību reģistrā, ko ved Uzņēmumu reģistrs, bet attiecībā uz nekustamo īpašumu papildus nepieciešama atzīme zemesgrāmatā. Neierakstīts līgums attiecībās starp laulātajiem darbojas, bet kreditoram tas vienkārši nav saistošs, un tieši šeit sabrūk lielākā daļa mājas apstākļos izdomāto shēmu.

Ar ko trestu visbiežāk sajauc

Latvijā trestu mēdz jaukt ar nodibinājumu. Tās ir dažādas lietas. Nodibinājums ir juridiska persona, kas izveidota noteikta mērķa sasniegšanai, to reģistrē Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā, tam nav dalībnieku vai īpašnieku, un dibinātājs tajā ieguldīto mantu atpakaļ paņemt nevar. Tas nav privātas bagātības glabātuve.

Pārbaudes jautājums ir viens: vai dibinātājs var mantu atgūt vai to brīvi izlietot savām vajadzībām. Ja atbilde ir jā, tad no Latvijas tiesību viedokļa manta joprojām ir viņa, ar visām sekām attiecībā uz kreditoriem un nodokļiem. Ja atbilde ir nē, tad manta tiešām vairs nav viņa, un no tās vairs nevarēs dzīvot arī tad, kad tas būs vajadzīgs.

Kas Latvijā tiešām nav piedzenams

Aizsardzība, kas darbojas bez jebkādām konstrukcijām, ir noteikta Civilprocesa likumā. No darba samaksas piedziņa nav vēršama pilnā apmērā: daļa ienākumu parādniekam tiek saglabāta, un uzturamo personu dēļ šī daļa palielinās. Noteikti sadzīves priekšmeti, bērnu lietas un darba rīki, kas nepieciešami iztikai, piedziņai nav pakļauti. Uzturlīdzekļu piedziņai ir savi, stingrāki noteikumi.

Ja parāds objektīvi nav atmaksājams, godīgāks un tiesiski drošāks ceļš nekā mantas slēpšana ir fiziskās personas maksātnespējas process, kura mērķis ir saistību dzēšana pēc plāna izpildes. Tas maksā, ilgst noteiktu laiku un liedz virkni darbību, bet tā ir likumīga izeja, kas beidzas ar kredītvēstures atjaunošanu, nevis ar apstrīdētiem darījumiem un iespējamu kriminālprocesu.

Kad vajadzīgs speciālists un kāds

Laulības līgumu un testamentu sagatavo zvērināts notārs, un tieši viņš pārbaudīs neatraidāmo mantinieku daļu, kuru Latvijā nevar atcelt ar vienkāršu gribas izteikumu. Uzņēmuma struktūras un valdes atbildības jautājumos vajadzīgs komerctiesību advokāts, maksātnespējas riskos maksātnespējas jomas advokāts, bet ārvalstu struktūru gadījumā obligāti arī nodokļu konsultants.

Atsevišķi jārēķinās ar caurskatāmības prasībām. Patiesā labuma guvēji ir jāatklāj Uzņēmumu reģistram, bet informācija par finanšu kontiem ārvalstīs automātiski nonāk Valsts ieņēmumu dienestā starptautiskās datu apmaiņas ietvaros. Tāpēc plāns, kura vienīgais balsts ir tas, ka neviens neuzzinās, mūsdienās nav plāns.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti