TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā Latvijā darbojas darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšana?

Īsā atbilde

Latvijā nav amerikāņu tipa medicīnisko izdevumu kontu, kuros darbinieks pats novirza daļu algas pirms nodokļiem. Tuvākais līdzinieks ir darba devēja apmaksāta veselības apdrošināšanas polise, kuras prēmiju noteiktos apstākļos neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām. Otrs mehānisms ir attaisnotie izdevumi par ārstniecību, ko norāda gada ienākumu deklarācijā.

Polises darbības loģika ir vienkārša. Darba devējs iegādājas veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem, un apdrošinātājs sedz noteiktus pakalpojumus, biežāk ambulatorās vizītes, izmeklējumus, zobārstniecību, medikamentus un dažkārt operācijas, katram pakalpojumu veidam nosakot atsevišķu limitu. Daļu izmaksu bieži sedz pats darbinieks kā līdzmaksājumu. Norēķini notiek vai nu tieši apdrošinātāja sadarbības iestādēs, uzrādot veselības apdrošināšanas karti, vai pēc principa, ka darbinieks samaksā pats un pēc tam iesniedz čekus atlīdzības saņemšanai.

Nodokļu daļa ir tā, kas šo risinājumu padara izdevīgu. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka darba devēja samaksātā veselības vai dzīvības apdrošināšanas prēmija netiek uzskatīta par darbinieka apliekamo ienākumu, ja izpildīti visi likumā minētie nosacījumi: polisei jāatbilst noteiktam veidam un termiņam, tā nedrīkst paredzēt izmaksas naudā, prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteikto gada limitu, un darba devējam nedrīkst būt nodokļu parādu. Ja kaut viens nosacījums nav izpildīts, ar nodokli apliekams kļūst viss labums, nevis tikai pārsnieguma daļa.

Limits ir noteikts kā konkrēta summa gadā vai kā daļa no darbinieka bruto algas, un to skata kopā ar darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Tieši tāpēc, plānojot labumu grozu, šie trīs elementi jāvērtē kopā, nevis katrs atsevišķi: divi atsevišķi pieņemti lēmumi var kopā pārsniegt slieksni. Aktuālo apmēru un nosacījumus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tie laiku pa laikam tiek grozīti, tāpēc paļauties uz iepriekšējā gada skaitļiem nevajadzētu.

Darbiniekam, kuram polises nav, paliek otra iespēja: par ārstniecību samaksātās summas var norādīt gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus un saņemt atpakaļ daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Atmaksā nevis izdevumu summu, bet gan par to samaksāto nodokli, tāpēc atgūt var tikai tik daudz, cik gada laikā tiešām samaksāts. Attaisnotajiem izdevumiem ir gada limits, atsevišķām pozīcijām, piemēram, plānveida operācijām un zobārstniecībai, ir īpaši noteikumi, un izdevumus var attiecināt arī uz ģimenes locekļiem.

Abus mehānismus var izmantot vienlaikus, bet ne par vienu un to pašu izdevumu. Ja rēķinu jau apmaksājis apdrošinātājs, šo summu deklarācijā norādīt nedrīkst; deklarēt var tikai to daļu, ko tiešām samaksājāt jūs, tostarp līdzmaksājumu. Priekšnoteikums ir attaisnojuma dokuments, kurā norādīts maksātāja vārds, uzvārds un personas kods, tāpēc, maksājot par bērnu vai vecāku, jāseko līdzi, uz kura vārda čeks noformēts.

Ko pārbaudīt polisē

Izlasiet, kas nav segts: hroniskas saslimšanas, jau zināmas diagnozes, profilaktiskās vakcīnas vai sporta traumas nereti ir izņēmumi. Noskaidrojiet arī, vai pakalpojuma saņemšanai vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums, cik plašs ir sadarbības iestāžu tīkls jūsu pilsētā un pēc kāda principa sedz pakalpojumus ārpus šā tīkla.

Pievērsiet uzmanību limitu struktūrai, nevis kopējai summai: polise ar iespaidīgu kopsummu var būt bezjēdzīga, ja zobārstniecībai atvēlēts pavisam neliels apakšlimits. Pārbaudiet arī atlīdzības pieteikšanas termiņu pēc pakalpojuma saņemšanas, jo nokavēts termiņš ir biežākais atteikuma iemesls.

Kad polise beidzas un pie kā vērsties

Pārejot pie cita darba devēja vai beidzoties darba attiecībām, polise parasti beidzas kopā ar tām, tāpēc plānveida izmeklējumus un zobārstniecību ir saprātīgi nokārtot laikus, nevis atstāt uz gada beigām. Dažas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā turpināt polisi par saviem līdzekļiem, bet tas jājautā pašam, pirms darba attiecības izbeigtas.

Šis ir vispārīgs mehānisma apraksts, nevis individuāla nodokļu konsultācija. Par konkrētu situāciju, jo īpaši ja labumu grozā ir vairāki elementi vai darbinieks strādā vairākās vietās, ir vērts vērsties pie grāmatveža vai nodokļu konsultanta, bet oficiālu skaidrojumu var lūgt Valsts ieņēmumu dienestā.

Avoti