TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā Latvijā finansē bezdarbnieka pabalstu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā nav atsevišķa bezdarba nodokļa: bezdarba apdrošināšana ir viena no valsts sociālās apdrošināšanas daļām, ko finansē no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Iemaksas maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs, tās administrē Valsts ieņēmumu dienests, bet pabalstu piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

ASV sistēmā bezdarba apdrošināšanai ir atsevišķs federālais nodoklis, ko maksā darba devējs, un tam blakus pastāv katra štata nodoklis ar savu likmi un savu algas bāzi. Latvijā šādas konstrukcijas nav. Mums no algas tiek ieturēta viena kopēja sociālo iemaksu summa, ko sadala starp apdrošināšanas veidiem: pensijām, veselības aprūpei, invaliditātei, maternitātei, nelaimes gadījumiem darbā un tostarp bezdarbam. Tāpēc algas lapā atsevišķu rindu par bezdarba apdrošināšanu jūs neredzēsiet.

Iemaksu likmi un sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem nosaka tiesību akti, un tie laiku pa laikam mainās, tāpēc konkrētie procenti jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā aktuālajā informācijā. Svarīgākais princips ir cits: pabalsta tiesības rodas no faktiski veiktajām iemaksām. Ja darba devējs algu maksā aploksnē, iemaksas netiek veiktas, un tieši tāpēc aplokšņu alga vispirms sāpīgi atspēlējas tad, kad cilvēks paliek bez darba vai saslimst.

Pabalsta piešķiršanā iesaistītas divas iestādes, un secība ir stingra. Vispirms jāiegūst bezdarbnieka statuss Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur reģistrēties var elektroniski vai klātienē filiālē. Pēc tam pabalsts jāpieprasa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, un to var izdarīt kā e pakalpojumu vienotajā valsts pakalpojumu portālā. Pabalstu parasti piešķir, sākot ar bezdarbnieka statusa iegūšanas dienu, tāpēc vilcināšanās ar reģistrāciju nozīmē vienkārši zaudētas dienas.

Pabalsta apmērs nav vienāda summa visiem. To rēķina no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteiktā periodā pirms bezdarba, un aprēķinā ņem vērā apdrošināšanas stāžu: jo garāks stāžs, jo lielāks procents no vidējās algas. Izmaksas laikā pabalsts pakāpeniski samazinās, un izmaksas ilgums ir ierobežots ar likumā noteiktu mēnešu skaitu. Lai pabalstu vispār piešķirtu, jābūt uzkrātam minimālajam iemaksu periodam noteiktā laika posmā pirms bezdarba, un aktuālās prasības publicē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Tipiskākā kļūda ir uzskats, ka pabalsts pienākas automātiski ikvienam, kurš zaudējis ienākumus. Pašnodarbinātajiem bezdarba apdrošināšana parasti nav paredzēta, tāpēc, pārtraucot saimniecisko darbību, bezdarbnieka statuss var būt, bet pabalsta var arī nebūt. Tāpat statuss uzliek pienākumus: jāsadarbojas ar aģentūru, jāierodas norunātajās tikšanās reizēs un jāpiedalās piedāvātajos pasākumos. Pienākumu neizpilde ir biežākais iemesls, kāpēc statusu un līdz ar to pabalstu zaudē.

Ko darīt pirmajā nedēļā pēc darba zaudēšanas

Pirmais solis ir nokārtot dokumentus ar darba devēju: gala aprēķins, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija un uzteikuma pamatojums. Otrais solis ir reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, trešais ir pieteikties pabalstam. Ceturtais solis, ko bieži aizmirst, ir pārbaudīt savus datus Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, lai redzētu, vai darba devējs tiešām ir iesniedzis ziņojumus par jums.

Ja iemaksu ziņojumos redzat robus, pirmais adresāts ir darba devējs, bet, ja tas nereaģē, sūdzību par nedeklarētu nodarbinātību var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai.

Ar ko bezdarbnieka pabalstu jauc

Bezdarbnieka pabalstu bieži jauc ar pašvaldības sociālo palīdzību. Tie ir divi dažādi maksājumi: pabalsts ir apdrošināšanas izmaksa no iemaksām, bet garantētais minimālais ienākums un mājokļa pabalsts ir pašvaldības sociālais atbalsts, ko vērtē pēc ienākumiem un mantiskā stāvokļa.

Tāpat jānošķir atlaišanas pabalsts, ko noteiktos gadījumos maksā darba devējs pēc Darba likuma, un slimības pabalsts, ko maksā apdrošināšanas sistēma. Tie var pārklāties laikā, un katram ir savs pieteikšanās ceļš.

Divas lietas, ko viegli palaist garām

Atsevišķi jāpiemin darba attiecību izbeigšanas veids. Ja darba tiesiskās attiecības izbeigtas pēc darbinieka paša vēlēšanās vai viņa vainas dēļ, likums var paredzēt pabalsta piešķiršanu vēlāk, tāpēc uzteikuma formulējums nav formalitāte. Pirms parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, ir vērts saprast, kā tā tiks atspoguļota darba devēja ziņojumā, jo tieši šie dati nonāk sistēmā.

Atsevišķi jāzina, kas notiek ar veselības aprūpi. Bezdarbnieka statuss ir viena no pazīmēm, kas ļauj saglabāt piekļuvi valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem, tāpēc reģistrēšanās aģentūrā ir svarīga arī tiem, kam pabalsts nepienākas. Tāpat statuss dod pieeju bezmaksas apmācībām, pārkvalifikācijai un atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai, un šie pasākumi bieži dod lielāku labumu nekā pats pabalsts. Piedāvājumu klāstu un pieteikšanās termiņus publicē Nodarbinātības valsts aģentūra savā tīmekļvietnē un filiālēs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti