TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā rīkoties, ja ir izveidojies nodokļu parāds?

Īsā atbilde

Nodokļu parāds nepazūd un ar laiku pieaug par nokavējuma naudu, tāpēc lietderīgākais solis ir pašam sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu un vienoties par samaksas grafiku, pirms tiek uzsākta piedziņa.

Parāds visbiežāk rodas nevis no ļaunprātības, bet no nokavēta termiņa, kļūdas deklarācijā vai no tā, ka saimnieciskās darbības veicējs nav atlicis naudu nodokļiem. Neatkarīgi no cēloņa rīcības loģika ir vienāda: vispirms noskaidrot precīzu summu un to, par kuru nodokli tā izveidojusies, pēc tam vienoties par atmaksu un tikai pēc tam domāt par to, kā nepieļaut atkārtošanos. Apgrieztā secība, kurā cilvēks vispirms maksā kaut ko uz labu laimi, parasti beidzas ar to, ka nauda aizsedz vecāko saistību, bet jaunā paliek nesegta.

Savu nodokļu stāvokli var redzēt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tur ir redzams, par kuru nodokli un periodu parāds ir izveidojies, un tas bieži atklāj, ka summa atšķiras no tās, kuru cilvēks bija iedomājies. Vairums nodokļu Latvijā tiek maksāti vienotajā nodokļu kontā, un iemaksātā nauda tiek novirzīta saistību segšanai noteiktā secībā, sākot ar vecāko, nevis pēc tā, kuru maksājumu maksātājs bija domājis segt. Tieši tāpēc daļēji maksājumi bez skaidras kopainas mēdz radīt sajūtu, ka parāds nekustas.

Par nokavētu maksājumu aprēķina nokavējuma naudu par katru kavējuma dienu, un tās apmēru nosaka likums „Par nodokļiem un nodevām“. Papildus naudas izteiksmei parādam ir arī citas sekas: informācija par parādiem, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto apmēru, tiek publiskota Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē, un izziņu par nodokļu parādu neesamību nevar saņemt. Tas praktiski slēdz ceļu uz publiskajiem iepirkumiem, daļu atbalsta programmu, atsevišķas licences un bieži arī uz jaunu kredītu.

Ja parāds netiek kārtots un vienošanās nav panākta, seko piedziņa. Tā var ietvert naudas līdzekļu norakstīšanu no konta, saistību vēršanu pret debitoriem un lietas nodošanu tiesu izpildītājam, un šajā posmā pievienojas piedziņas izdevumi, tāpēc kopējā summa kļūst ievērojami lielāka nekā sākotnējais parāds. Piedziņas posmā sarunu telpa ir daudz šaurāka nekā pirms tā, un tieši tas ir galvenais arguments par labu tam, lai iesniegumu uzrakstītu agri.

Praktiskā secība ir šāda. Ieejiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un izdrukājiet nodokļu konta stāvokli. Pārbaudiet, vai visas deklarācijas ir iesniegtas, jo daļa parādu rodas no neiesniegtiem pārskatiem, nevis no faktiska nodokļa. Ja summa šķiet kļūdaina, salīdziniet to ar saviem dokumentiem un, ja nepieciešams, precizējiet deklarāciju. Ja summa ir pareiza, bet nav samaksājama uzreiz, sagatavojiet iesniegumu par termiņa pagarinājumu ar reālistisku grafiku. Reālistisks nozīmē tādu, kuru tiešām spēsiet ievērot, jo grafika neievērošana parasti nozīmē, ka atvieglojums zaudē spēku.

Samaksas termiņa pagarināšana un sadalīšana pa daļām

Likums paredz iespēju lūgt nodokļu maksājuma termiņa pagarinājumu vai sadalīt maksājumu pa daļām. Lēmumu pieņem Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot iesniegumu, maksātāja situāciju un to, vai piedāvātais grafiks ir ticams. Iesniegumu iesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un tajā ir vērts norādīt parāda cēloni, plānoto ienākumu avotu un konkrētas summas pa mēnešiem. Vispārīgs lūgums bez skaitļiem tiek vērtēts daudz skeptiskāk nekā aprēķins, kas parāda, no kā nauda radīsies.

Praksē izšķiroša nozīme ir laikam. Iesniegums, kas iesniegts savlaicīgi, tiek vērtēts citādi nekā lūgums, kas nāk pēc tam, kad piedziņa jau ir sākusies. Normatīvie akti nosaka gan iesniegšanas termiņus, gan maksimālo periodu, uz kādu maksājumu var sadalīt, un šie nosacījumi laika gaitā ir mainīti, tāpēc aktuālo kārtību ir vērts pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta informācijā. Ja grafiks tiek apstiprināts, tā precīza ievērošana ir svarīgāka par jebko citu.

Ja nepiekrītat aprēķinam

Nodokļu administrācijas lēmumu var apstrīdēt, taču tas nenotiek automātiski: ja termiņš tiek nokavēts, lēmums kļūst neapstrīdams pat tad, ja pēc būtības tas bija kļūdains. Administratīvā procesa likums administratīvā akta apstrīdēšanai paredz viena mēneša termiņu, un pats lēmums tā beigu daļā norāda, kur un kādā kārtībā to var apstrīdēt. Pirmais solis, saņemot lēmumu, ar kuru nepiekrītat, ir izlasīt tieši šo daļu un atzīmēt datumu kalendārā.

Apstrīdēšanas iesniegumā svarīgi ir nevis emocijas, bet konkrēti iebildumi: kurš aprēķina elements ir nepareizs, kādi dokumenti to pierāda un kāds, jūsuprāt, ir pareizais rezultāts. Ja apstrīdēšana nedod rezultātu, nākamais posms ir pieteikums administratīvajā tiesā. Ja summa ir liela vai situācija saistīta ar saimniecisko darbību un revīziju, jau šajā posmā ir vērts piesaistīt nodokļu juristu vai grāmatvedi, nevis rakstīt iesniegumu pašam.

Ja atmaksāt nav iespējams

Saimnieciskās darbības izbeigšana vai uzņēmuma likvidācija pati par sevi nodokļu parādu nedzēš, un fiziskas personas atbildība par savas saimnieciskās darbības nodokļiem saglabājas. Ja saistības ir kļuvušas objektīvi neizpildāmas, pastāv fiziskās personas maksātnespējas process, kuru izskata tiesa un kurā ir prasības gan par parāda apmēru, gan par maksātāja rīcību. Ne visas saistības šādā procesā tiek dzēstas, tāpēc to ir vērts vērtēt kopā ar juristu.

Šis raksts apraksta tikai vispārīgu kārtību. Individuālu atbildi par konkrētu parādu var sniegt tikai Valsts ieņēmumu dienests vai kvalificēts konsultants.

Avoti