TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā aprēķina pamatlīdzekļu nolietojumu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Nolietojums ir pamatlīdzekļa vērtības pakāpeniska norakstīšana izmaksās tajā laikā, kad tas tiek lietots. Latvijā uzņēmums izvēlas metodi grāmatvedības politikā, un visbiežāk lietotā ir lineārā metode, kurā vērtību sadala vienādās daļās pa lietderīgās lietošanas gadiem.

Sākumpunkts ir jautājums, vai iegāde vispār ir pamatlīdzeklis. Par pamatlīdzekli uzskata mantu, ko uzņēmums lieto ilgāk par gadu saimnieciskajā darbībā un kuras vērtība pārsniedz uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikto slieksni. Lētākas lietas noraksta uzreiz izmaksās kā mazvērtīgo inventāru. Šo slieksni uzņēmums nosaka pats, ievērojot grāmatvedību regulējošos normatīvos aktus, un tas ir jāfiksē rakstiski, nevis jāpiemēro pēc sajūtas.

Aprēķina pamatā ir trīs lielumi: sākotnējā vērtība, lietderīgās lietošanas laiks un atlikusī vērtība beigās. Sākotnējā vērtība ietver ne tikai pirkuma cenu, bet arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai objektu sagatavotu lietošanai, piemēram, piegādi, uzstādīšanu un montāžu. Tieši šīs papildu izmaksas iesācēji visbiežāk aizmirst iekļaut, un rezultātā nolietojums tiek aprēķināts no nepareizas bāzes.

Lineārajā metodē nolietojamo vērtību, tas ir, sākotnējo vērtību bez atlikušās vērtības, dala ar lietderīgās lietošanas gadu skaitu. Rezultāts ir vienāda summa katru gadu. Metode ir vienkārša, saprotama un piemērota objektiem, kuru nolietošanās ir vienmērīga: ēkām, mēbelēm, biroja aprīkojumam. Lielākajā daļā Latvijas mazo uzņēmumu tiek lietota tieši šī metode.

Degresīvajā jeb dilstošā atlikuma metodē katru gadu nolietojumu rēķina no atlikušās uzskaites vērtības, tāpēc sākumā summas ir lielākas un vēlāk mazākas. Šī metode labāk atspoguļo tehniku, kas visvairāk zaudē vērtību pirmajos gados, piemēram, datorus vai transportlīdzekļus. Trešā pieeja ir saražotās produkcijas apjoma metode, kurā nolietojumu piesaista faktiskajam darba apjomam, piemēram, nobrauktajiem kilometriem vai saražotajām vienībām, un tā der ražošanas iekārtām ar mainīgu noslodzi.

Būtiskākā lieta, ko nedrīkst sajaukt, ir grāmatvedības nolietojums un nodokļu aprēķins. Grāmatvedības nolietojums parāda patieso un skaidro priekšstatu par uzņēmuma finanšu stāvokli, un metodi izvēlas uzņēmums. Nodokļu vajadzībām piemēro to kārtību, kāda noteikta attiecīgajā nodokļu likumā konkrētajam nodokļa maksātāja veidam. Saimnieciskās darbības veicējam, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nolietojuma aprēķina noteikumi ir citi nekā kapitālsabiedrībai, tāpēc kārtība jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumos.

Praksē uzskaite jāsāk brīdī, kad objekts ir gatavs lietošanai, nevis kad tas ir samaksāts. Ja iekārta gadu stāv neuzstādīta, nolietojumu par šo laiku parasti neaprēķina. Tāpat jāatceras par vērtības pārskatīšanu: ja objekta vērtība ir strauji kritusi vai tas ir bojāts, var būt nepieciešams atzīt vērtības samazinājumu, kas nav tas pats, kas kārtējais nolietojums.

Kā izvēlēties metodi

Metode jāizvēlas pēc tā, kā objekts reāli zaudē vērtību, nevis pēc tā, kurš rezultāts izskatās izdevīgāk. Izvēle jāapraksta grāmatvedības politikā, un to nedrīkst mainīt katru gadu pēc vajadzības: maiņai jābūt pamatotai, un tā jāatspoguļo gada pārskata pielikumā.

Lietderīgās lietošanas laiku nosaka uzņēmums, balstoties uz reālu pieredzi ar līdzīgiem objektiem, ražotāja norādēm un plānoto noslodzi. Ja laiks tiek noteikts nepamatoti īss, lai ātrāk norakstītu izmaksas, tas var kļūt par strīda priekšmetu gan ar revidentu, gan ar nodokļu administrāciju.

Beigās vajadzīga inventarizācija. Pamatlīdzekļi jāuzskaita reģistrā, kurā redzams katrs objekts, tā vērtība, metode, uzkrātais nolietojums un atrašanās vieta, un vismaz reizi gadā tie faktiski jāpārbauda dabā. Šis reģistrs ir tas dokuments, ko pieprasa gan zvērināts revidents, gan Valsts ieņēmumu dienests pārbaudes gadījumā, un tā neesamība padara jebkuru aprēķinu neaizstāvamu.

Kad vajadzīgs speciālists

Grāmatvedis ir vajadzīgs jau pirmā pamatlīdzekļa iegādes brīdī, jo kļūdas sākotnējā vērtībā un metodē ietekmē visus turpmākos gadus. Ārpakalpojuma grāmatvežiem Latvijā ir noteiktas licencēšanas un uzraudzības prasības, tāpēc pirms līguma slēgšanas ir vērts pārbaudīt pakalpojuma sniedzēja statusu.

Sarežģītākos gadījumos, piemēram, ēku būvniecībā, nomāta īpašuma uzlabojumos, līzinga darījumos vai uzņēmuma pārdošanā, ir vajadzīgs arī sertificēts vērtētājs vai zvērināts revidents. Šajās situācijās nolietojuma un vērtības jautājumi tieši ietekmē darījuma cenu un nodokļu sekas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti