TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā aprēķina pamatlīdzekļu nolietojumu Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Nolietojums ir pamatlīdzekļa iegādes vērtības pakāpeniska attiecināšana uz izmaksām tajos periodos, kuros to reāli lieto. Latvijā uzņēmums nolietojumu rēķina pēc savas grāmatvedības politikas (visbiežāk lineāri, pa mēnešiem), bet saimnieciskās darbības veicējam, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nolietojums jāaprēķina pēc nodokļu normatīvajos aktos noteiktās kārtības.

Aprēķina pamatā ir trīs lielumi: sākotnējā vērtība (pirkuma cena plus visas izmaksas, kas vajadzīgas, lai iekārtu nogādātu vietā un sagatavotu lietošanai, piemēram, transports, uzstādīšana, palaišana), paredzamais lietderīgās lietošanas laiks un atlikusī vērtība, par kādu iekārtu varētu pārdot šā laika beigās. Nolietojamā summa ir starpība starp sākotnējo un atlikušo vērtību, un tā tiek sadalīta uz lietošanas laiku. Nolietojumu sāk rēķināt nevis no rēķina datuma, bet no brīža, kad pamatlīdzeklis ir gatavs paredzētajai lietošanai.

Latvijas kontekstā vissvarīgākais ir saprast, ka pastāv divi atšķirīgi nolietojuma jēdzieni. Grāmatvedības nolietojums atspoguļo uzņēmuma reālo vērtējumu par to, cik ilgi iekārta kalpos, un tas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci gada pārskatā. Nodokļu nolietojums ir aprēķins pēc likumā noteiktām kategorijām un likmēm, kas neatkarīgi no uzņēmuma viedokļa nosaka, cik lielu summu drīkst atskaitīt, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu.

Praktiskā vietējā īpatnība, ko vecākas rokasgrāmatas vēl neatspoguļo: kopš uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļa maiņas 2018. gadā Latvijas kapitālsabiedrībai nodoklis jāmaksā tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta vai izlietota noteiktiem mērķiem, nevis no gada peļņas kā tādas. Tādēļ lielākajai daļai uzņēmumu vairs nav jāuztur atsevišķs nodokļa nolietojuma reģistrs līdzās grāmatvedības reģistram, kas agrāk bija ikgadējs darbs. Savukārt fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nolietojums joprojām ir tiešs nodokļa aprēķina elements, un tur likuma noteiktā kārtība ir obligāta.

Metožu izvēle ir mazāk dramatiska, nekā parasti iedomājas. Lineārā metode sadala summu vienādās daļās un der lielākajai daļai iekārtu. Degresīvā metode lielāku daļu izmaksu ieliek pirmajos gados un ir pamatota tehnikai, kas strauji zaudē tirgus vērtību vai visintensīvāk tiek lietota sākumā. Ražošanas apjoma metode sasaista nolietojumu ar nostrādātajām stundām vai saražoto vienību skaitu un ir godīgākā, piemēram, iekārtām ar skaidri nolasāmu resursu. Kopējā izmaksu summa visos variantos ir vienāda, atšķiras tikai tās sadalījums laikā.

Ko izlemj grāmatvedības politika

Uzņēmuma grāmatvedības politika ir dokuments, kas jāuzraksta pašam un kas nosaka slieksni, no kāda iegāde tiek atzīta par pamatlīdzekli, nevis uzreiz norakstīta izmaksās, kā arī lietderīgās lietošanas laikus pa pamatlīdzekļu grupām un izvēlēto metodi. Vienreiz izvēlēto pieeju jāpiemēro konsekventi, un izmaiņas jāpamato.

Zemi nenolieto, jo tai nav ierobežota lietderīgās lietošanas laika. Ja pērk apbūvētu īpašumu, iegādes vērtība jāsadala starp zemi un ēku, un nolieto tikai ēkas daļu. Šo sadalījumu kontrolējošas iestādes vēlāk mēdz pārbaudīt, tāpēc pamatojumam (piemēram, vērtētāja atzinumam vai kadastrālo vērtību attiecībai) jābūt saglabātam.

Tipiskā kļūda un ko tā maksā

Visbiežākā kļūda ir sajaukt remontu ar uzlabojumu. Kārtējais remonts, kas tikai uztur iekārtu darba kārtībā, ir attiecīgā perioda izmaksas. Ieguldījums, kas palielina jaudu, būtiski pagarina kalpošanas laiku vai maina iekārtas funkciju, jāpieskaita pamatlīdzekļa vērtībai un jānoraksta pakāpeniski. Nepareiza kvalifikācija sagroza gan peļņu, gan nodokļa aprēķinu, un pārbaudes gadījumā seko korekcija ar nokavējuma naudu.

Otra kļūda ir uztvert nolietojumu kā naudas izdevumu. Nolietojums neaiziet no bankas konta; nauda aizgāja iegādes brīdī. Uzņēmums var rādīt zaudējumus nolietojuma dēļ un tajā pašā laikā būt ar labu naudas plūsmu, un otrādi. Tieši tāpēc, vērtējot uzņēmuma spēju maksāt, jāskatās naudas plūsmas pārskats, nevis tikai peļņas rādītājs.

Nolietojums, amortizācija un vērtības samazināšanās

Vienkāršs tests: ja objektam var pieskarties, tas ir pamatlīdzeklis un tam rēķina nolietojumu; ja objekts ir tiesība vai nemateriāls aktīvs (programmatūras licence, preču zīme, patents), runā par amortizāciju. Trešais jēdziens, vērtības samazināšanās, ir vienreizējs vērtības noraksts, ja notikums (bojājums, tirgus sabrukums, ražošanas apturēšana) padara atgūstamo vērtību zemāku par bilancē uzrādīto. Vērtības samazināšanās nav ātrāks nolietojums, un to nevar izmantot kā regulāru instrumentu.

Nolietojums nav arī tirgus vērtība. Pilnībā nolietota iekārta ar nulles atlikušo vērtību bilancē var joprojām strādāt un tikt pārdota par reālu naudu; pārdošanas ieņēmums tādā gadījumā veido ienākumu.

Kur meklēt aktuālo un kad vajag speciālistu

Prasības gada pārskatam un pamatlīdzekļu uzskaitei nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi; nodokļu daļu regulē attiecīgie nodokļu likumi. Aktuālās redakcijas publicētas vietnē likumi.lv, bet nodokļu piemērošanas skaidrojumus un metodiskos materiālus izdod Valsts ieņēmumu dienests. Konkrētas likmes un kategorijas jāskatās spēkā esošajā likuma redakcijā, nevis rakstos, jo tās mainās.

Grāmatvedis ir vajadzīgs vienmēr, kad veido pamatlīdzekļu politiku vai sadala jaukta rakstura iegādi. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs vajadzīgs, kad jāsadala ēkas un zemes vērtība vai jāpamato vērtības samazināšanās. Ja strīds ir par nodokļa aprēķinu, ar aprēķina loģiku vien nepietiek, jāpiesaista nodokļu konsultants vai jurists.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti