Kā aprēķina termiņnoguldījuma procentus?

Vienkāršs piemērs palīdz saprast mehāniku. Pieņemsim, ka noguldījums ir 5 000,00 EUR uz vienu gadu ar gada likmi 3 %. Procentu ienākums pirms nodokļa būs 150,00 EUR, jo 5 000,00 reizināts ar 0,03. Ja tas pats noguldījums būtu uz sešiem mēnešiem, ienākums būtu aptuveni puse no šīs summas, jo likme vienmēr tiek norādīta gadā, nevis par visu periodu. Tieši šī detaļa visbiežāk rada pārpratumu, salīdzinot piedāvājumus ar dažādiem termiņiem.

Precīzā aprēķinā nozīme ir arī dienu bāzei. Bankas izmanto vai nu faktisko dienu skaitu gadā, vai nosacītu 360 dienu gadu, un tas nedaudz maina rezultātu. Šis nosacījums ir rakstīts noguldījuma līgumā, tāpat kā tas, vai procentus izmaksā reizi mēnesī, reizi gadā vai termiņa beigās. Ja procentus izmaksā biežāk un tie tiek pievienoti pamatsummai, nākamajā periodā procenti tiek rēķināti jau no lielākas summas, un tieši to sauc par kapitalizāciju.

Salīdzināšanai der gada procentu likme, kas ietver kapitalizācijas efektu, nevis tikai nominālā likme. Divi piedāvājumi ar vienādu nominālo likmi var dot atšķirīgu rezultātu, ja vienā procentus kapitalizē katru mēnesi, bet otrā izmaksā termiņa beigās. Banku mājaslapās šis rādītājs parasti ir norādīts blakus nominālajai likmei, un tieši to ir vērts izrakstīt, salīdzinot vairāku iestāžu piedāvājumus.

No procentu ienākuma Latvijā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, un to parasti izdara pati kredītiestāde, izmaksājot summu jau pēc nodokļa. Tas nozīmē, ka reklāmā redzamā likme ir pirmsnodokļu rādītājs, un reālais ieguvums ir mazāks. Aktuālo likmi un piemērošanas kārtību skaidro Valsts ieņēmumu dienests, un, ja noguldījums ir ārvalstu bankā, deklarēšanas pienākums parasti gulstas uz pašu noguldītāju.

Otrs rādītājs, ko nedrīkst aizmirst, ir inflācija. Ja gada procentu likme ir zemāka par cenu pieaugumu, noguldījuma pirktspēja samazinās, kaut naudas izteiksmē summa aug. Tāpēc termiņnoguldījums ir piemērots drošības spilvenam un naudai ar konkrētu mērķi tuvākajos gados, bet ilgtermiņa uzkrājumiem to parasti kombinē ar citiem instrumentiem. Latvijā papildus banku noguldījumiem pieejamas arī valsts krājobligācijas, ko emitē Valsts kase.

Salīdzinot noguldījumu ar krājkontu, jāsaprot atšķirība: krājkontā nauda parasti ir pieejama jebkurā brīdī, bet likme ir mainīga un var tikt samazināta bez noguldītāja piekrišanas, savukārt termiņnoguldījumā likme ir fiksēta uz visu termiņu, bet nauda ir iesaldēta. Tieši tāpēc lēmums ir nevis par to, kurš produkts ir labāks, bet par to, kad nauda tiešām būs vajadzīga.