Kas Latvijā atbalsta mājokļa kredītu pieejamību?

ALTUM galvojuma būtība ir vienkārša: valsts uzņemas garantēt daļu no aizdevuma, tāpēc banka ir gatava izsniegt kredītu ar mazāku paša pircēja pirmo iemaksu. Tas ir svarīgi tiem, kam ir pietiekami stabili ienākumi, bet nav uzkrāta pietiekama sākuma summa. Programmas ir vērstas uz noteiktām grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, un galvojuma apmērs parasti ir atkarīgs no bērnu skaita. Nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tie laiku pa laikam mainās, tāpēc konkrētās robežas un prasības jāskatās ALTUM publicētajā informācijā.

Galvojums nav dāvana un nav kredīta aizstājējs. Banka joprojām vērtē maksātspēju, kredītvēsturi un īpašuma vērtību, un noraidījums no bankas puses ir iespējams arī ar galvojumu. Ja kredīts netiek atmaksāts, galvojums sedz bankas zaudējumu daļu, bet parādnieka saistības pret to nepazūd. Bez mājokļa iegādes atbalsta ALTUM īsteno arī daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas, kurās līdzfinansējumu var saņemt ēkas atjaunošanai, un šo programmu noteikumi ir atsevišķi.

Praktiski ceļš sākas nevis ALTUM, bet bankā. Klients iesniedz bankā kredīta pieteikumu un norāda, ka vēlas izmantot valsts galvojumu, banka izvērtē maksātspēju un pati pieprasa galvojumu. Tāpēc atlase notiek divos līmeņos: vispirms bankas kredītpolitika, pēc tam programmas nosacījumi, piemēram, prasības mājoklim un pircēja atbilstībai. Pirms pieteikuma ir vērts pārbaudīt savu kredītvēsturi, sagatavot ienākumu apliecinājumus un samazināt citas saistības, jo tieši esošie kredīti, līzingi un kredītkaršu limiti visbiežāk samazina pieejamo summu. Ja darījumā iesaistīts nekustamā īpašuma darījumu starpnieks, jāatceras, ka viņa interese ir darījums, nevis kredīta nosacījumi.

Naudu mājokļa kredītiem bankas ņem no noguldījumiem un no vērtspapīru emisijas. Eiropā izplatīts instruments ir segtās obligācijas: obligācijas, kuru nodrošinājums ir hipotekāro kredītu portfelis, kas paliek bankas bilancē. Latvijā šī joma ir sakārtota, pārņemot attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu, un tas ļauj bankām piesaistīt ilgtermiņa finansējumu. Atšķirība no ASV modeļa ir būtiska: tur kredīti tiek pārdoti prom no bankas un pārvērsti vērtspapīros, šeit tie pārsvarā paliek pie izsniedzēja, kas arī paliek atbildīgs par to kvalitāti.

Kredīta ņēmējam praktiski svarīgākais ir likmes uzbūve. Lielākā daļa mājokļa kredītu Latvijā ir ar mainīgo procentu likmi, kas sastāv no bankas pievienotās likmes un bāzes likmes, parasti EURIBOR. Bāzes likme seko Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai, tāpēc ikmēneša maksājums mainās likmes pārskatīšanas datumā, nevis nepārtraukti. Pirms līguma noslēgšanas bankai ir jāizsniedz standartizēta informācijas lapa ar visiem nosacījumiem, un tieši tur redzama kopējā atmaksājamā summa. Ja rodas maksāšanas grūtības, ar banku jārunā agri, jo pārstrukturēšana ir iespējama, kamēr parāds vēl nav nodots piedziņai. Kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka.