Kā Latvijā aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 7. novembrī 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā aprēķina no algas un citiem ienākumiem pēc progresīvas likmes: jo lielāks gada ienākums, jo augstāka likme tiek piemērota tai ienākuma daļai, kas pārsniedz noteikto slieksni.

Progresīvā likme nenozīmē, ka viss ienākums pēkšņi tiek aplikts pēc augstākās likmes. Katra likme attiecas tikai uz to ienākuma daļu, kas iekrīt attiecīgajā diapazonā, tāpēc, tikko pārsniedzot slieksni, augstāko likmi maksājat vienīgi par pārsniegumu. Tā ir visbiežāk sastopamā kļūda, ko cilvēki pieļauj, domājot par nodokļiem, un tās dēļ daži atsakās no papildu darba. Neto ienākums pēc sliekšņa pārsniegšanas turpina pieaugt, tikai nedaudz lēnāk.

Pirms nodokļa aprēķina no bruto algas atskaita divas lietas, kas tieši samazina maksājamo summu: neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Atsevišķi no tā daļu no bruto algas veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir cits maksājums ar citu mērķi, nevis ienākuma nodoklis. Darba ņēmēja daļu ietur no algas, darba devēja daļu maksā papildus tai, un no šīm iemaksām veidojas pensijas kapitāls un sociālie pabalsti.

Algotā darbā nodokli aprēķina un pārskaita darba devējs, tāpēc darbinieks saņem algu jau pēc nodokļiem. Tas nenozīmē, ka par aprēķinu nav jāinteresējas: tieši algas nodokļa grāmatiņa nosaka, vai neapliekamais minimums un atvieglojumi vispār tiek piemēroti. Grāmatiņa ir elektroniska un atrodama Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un tajā pašam jānorāda galvenā ienākuma gūšanas vieta un jāpievieno apgādājamie. Ja grāmatiņa nav piesaistīta nevienam darba devējam, atvieglojumus ikmēneša aprēķinā nepiemēro, un starpību var atgūt tikai ar gada ienākumu deklarāciju.

Praktiskā secība ir vienkārša. Vispirms pārbaudiet, vai algas nodokļa grāmatiņa ir piesaistīta pareizajai darbavietai un vai apgādājamie tajā ir ievadīti. Pēc tam vismaz reizi gadā pārbaudiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā darba devēja iesniegtos ziņojumus, jo tieši no tiem veidojas gada kopsavilkums. Visbeidzot saglabājiet maksājumus apliecinošus dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem, jo bez čeka vai rēķina tos deklarācijā iekļaut nevar. Normatīvie akti ļauj tos deklarēt arī par iepriekšējiem gadiem.

Ienākuma nodokli mēdz jaukt ar citiem maksājumiem. Ienākumam no kapitāla, piemēram, dividendēm un vērtspapīru pārdošanas, piemēro atsevišķu kārtību un atsevišķas deklarācijas. Saimnieciskās darbības veicējam nodoklis netiek ieturēts automātiski, tāpēc nauda nodokļiem jāatliek pašam, un pastāv arī citi režīmi, piemēram, mikrouzņēmumu nodoklis. Ja gada laikā ir bijušas vairākas darbavietas vai ienākumi ārvalstīs, gada kopsavilkums gandrīz vienmēr atšķiras no ikmēneša algas lapas, un tieši šajā starpībā rodas vai nu pārmaksa, vai piemaksa.

Kas ietekmē gala summu

Neapliekamais minimums ir ienākuma daļa, no kuras nodokli neaprēķina. Tā apmērs un piemērošanas kārtība pēdējos gados ir mainīta vairākkārt, un pensionāriem ir noteikts atsevišķs neapliekamais minimums, tāpēc aktuālo kārtību skatiet Valsts ieņēmumu dienesta informācijā. Praksē svarīgākais ir tas, ka gada laikā faktiski piemērotais apmērs var atšķirties no gala aprēķina par visu gadu, un šī starpība tiek izlīdzināta tikai ar gada ienākumu deklarāciju.

Atvieglojumi par apgādājamajiem samazina ar nodokli apliekamo ienākumu par katru apgādībā esošu personu, piemēram, bērnu vai nestrādājošu laulāto normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Apgādājamais jāpiesaka algas nodokļa grāmatiņā pašam, un biežākā kļūda ir pieņēmums, ka sistēma to izdarīs automātiski, kad piedzimst bērns. Ja pieteikšana ir nokavēta, neizmantoto atvieglojumu parasti var atgūt, iesniedzot deklarāciju par attiecīgo gadu.

Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību, kā arī ziedojumi un iemaksas privātajos pensiju fondos ļauj daļu samaksātā nodokļa atgūt. Katrai kategorijai ir noteikti gada ierobežojumi, kurus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Tieši tāpēc deklarācijas iesniegšana bieži ir izdevīga pat tad, kad tā nav obligāta.

Kad deklarācija ir jāiesniedz un kā to izdarīt

Daļai cilvēku gada ienākumu deklarācija ir obligāta, piemēram, ja ir gūti ienākumi, no kuriem nodoklis nav ieturēts, ir veikta saimnieciskā darbība, gūti ienākumi ārvalstīs vai ienākumi no kapitāla pieauguma. Obligāta tā ir arī tad, ja gada laikā piemērotais neapliekamais minimums izrādās par lielu. Pārējiem tā ir brīvprātīga un kalpo pārmaksātā nodokļa atgūšanai.

Deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kurā iekļūst ar internetbankas vai eID autentifikāciju. Sistēma lielu daļu datu aizpilda automātiski, jo tie jau ir saņemti no darba devēja, taču attaisnotie izdevumi tajā pašam jāpievieno kopā ar čekiem vai rēķiniem. Iesniegšana par iepriekšējo gadu sākas 1. martā, bet konkrētos termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Visbiežākā praktiskā kļūda ir paļauties, ka automātiski aizpildītie dati ir pilnīgi. Tie rāda darba devēja ziņoto, nevis jūsu izdevumus, tāpēc bez pašrocīgi pievienotiem dokumentiem atmaksa nerodas.

Kāpēc šeit nav konkrētu skaitļu un kad vajadzīgs speciālists

Likmes, sliekšņi un neapliekamā minimuma apmērs Latvijā tiek pārskatīti, un pēdējos gados tie ir mainīti vairākkārt. Konkrētās summas tāpēc ir vērts skatīt tikai Valsts ieņēmumu dienesta aktuālajā informācijā vai normatīvā akta spēkā esošajā redakcijā.

Ja situācija ir sarežģītāka par algotu darbu vienā vietā, piemēram, ir saimnieciskā darbība, nekustamā īpašuma pārdošana vai darbs ārvalstīs, atbildi ir vērts pārbaudīt pie grāmatveža. Šeit aprakstīta tikai vispārīga mehānika, nevis individuāls padoms.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti