TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā Latvijā apliek ienākumu no ārvalstu fondiem?

Īsā atbilde

Latvijas nodokļu rezidentam ienākums no ārvalstu ieguldījumu fondiem un akcijām ir ienākums no kapitāla, un tas jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā neatkarīgi no tā, ka brokeris atrodas ārzemēs un Latvijas nodokli neietur. Deklarē pats ieguldītājs elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un nedeklarēšana nav slēpjama, jo dati par kontiem nonāk dienestā automātiskās informācijas apmaiņas ceļā.

Nodokļa piemērošanas pamats ir likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“. Tajā ir nodalīts kapitāla pieaugums, kas rodas, pārdodot finanšu instrumentu dārgāk, nekā tas nopirkts, un ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, tostarp dividendes un procenti. Abiem ir atšķirīga deklarēšanas kārtība, un likmes tiek grozītas, tāpēc aktuālā likme vienmēr jāpārbauda spēkā esošajā redakcijā.

Kapitāla pieaugumu deklarē ar atsevišķu deklarāciju, un tās iesniegšanas biežums ir atkarīgs no darījumu apjoma: ja gūtais ienākums pārsniedz likumā noteikto slieksni, deklarē biežāk nekā reizi gadā. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp pārdošanas un iegādes vērtību, un iegādes vērtību ieguldītājam ir jāspēj pierādīt. Tieši šeit rodas visvairāk problēmu, ja konts pirms gadiem pārcelts no viena brokera pie cita un vecie darījumu pārskati nav saglabāti.

Latvijā ir pieejams arī ieguldījumu konta režīms. Tā būtība ir, ka nodokļa maksāšana tiek atlikta: kamēr nauda paliek kontā un tiek pārcelta no viena instrumenta citā, ienākums netiek aplikts, un nodoklis rodas tikai tad, kad no konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto. Lai režīmu izmantotu, par konta atvēršanu ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam, un konts jāizmanto atbilstoši noteikumiem. Aktīvam ieguldītājam tas būtiski vienkāršo uzskaiti.

Dividendēm, kas saņemtas no ārvalstīm, parasti izcelsmes valstī jau ir ieturēts nodoklis. Dubultās aplikšanas novēršanu regulē Latvijas noslēgtās nodokļu konvencijas, un ārvalstīs samaksāto nodokli noteiktos apstākļos var ņemt vērā Latvijā, bet tam nepieciešams ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments. Bez šāda apstiprinājuma ieskaitīšana praksē neizdodas.

Kāpēc Latvijas ieguldītājs reti nonāk pie ASV fondiem

Eiropas Savienībā privātam ieguldītājam piedāvājamiem ieguldījumu produktiem ir jābūt sagatavotam pamatinformācijas dokumentam noteiktā formātā. ASV reģistrēti biržā tirgoti fondi to parasti nesagatavo, tāpēc Eiropas brokeri tos privātklientiem nepiedāvā. Praksē Latvijas ieguldītājs pērk Eiropā, visbiežāk Īrijā vai Luksemburgā, reģistrētus UCITS fondus, kas seko tiem pašiem indeksiem.

Tam ir arī nodokļu sekas, kuras der zināt: Īrijā reģistrēts fonds, kas iegulda ASV akcijās, ASV ieturēto dividenžu nodokli maksā pēc ASV un Īrijas līguma likmes, un ieguldītājs šo zudumu fonda iekšienē neredz nekur savā deklarācijā. Tas ir arguments par labu fonda reģistrācijas valsts pārbaudei pirms pirkšanas.

Uzkrājošs vai izmaksājošs fonds: kas mainās Latvijā

Uzkrājošs fonds dividendes nesadala, bet iegulda atpakaļ, tāpēc Latvijas ieguldītājam ienākums rodas tikai pārdošanas brīdī kā kapitāla pieaugums. Izmaksājošs fonds regulāri izmaksā dividendes, un tās ir deklarējamas saņemšanas brīdī.

Praktiskā secība, kas maina rezultātu: uzkrājošs fonds parasti nozīmē mazāk deklarāciju gadā un nodokļa atlikšanu uz pārdošanas brīdi, izmaksājošs fonds nozīmē regulāru naudas plūsmu un regulāru deklarēšanu. Kurš no tiem ir izdevīgāks, atkarīgs no turēšanas termiņa un no tā, vai nauda vajadzīga ikdienā.

Slazds

Visbiežākais nepareizais pieņēmums ir, ka ārvalstu brokeris nozīmē, ka Latvijā nekas nav jādeklarē. Latvijas rezidents deklarē pasaules mēroga ienākumu, un kopš kopējā ziņošanas standarta ieviešanas finanšu iestādes automātiski apmainās ar informāciju par kontu turētājiem, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests par konta esamību uzzina arī tad, ja cilvēks klusē. Sekas ir nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda par visu periodu.

Otrs slazds ir zaudējumu uzskaite: zaudējumus no darījumiem ar finanšu instrumentiem noteiktos apstākļos var ņemt vērā, bet tikai tad, ja tie deklarēti. Cilvēks, kurš zaudējumu gadus vienkārši nedeklarēja, vēlāk tos vairs nevar izmantot pret peļņu.

Trešais, specifisks slazds skar Latvijas rezidentus, kuriem ir arī ASV pilsonība vai pastāvīgās uzturēšanās statuss. Viņiem Eiropas UCITS fondi ASV nodokļu izpratnē ir pasīvas ārvalstu ieguldījumu sabiedrības ar smagu ziņošanas un aplikšanas režīmu, tāpēc, pērkot Latvijā parastu indeksa fondu, viņi neapzināti rada sev ASV nodokļu problēmu.

Godīgs ierobežojums

Likmes, sliekšņi un deklarāciju veidi tiek grozīti gandrīz katru gadu, tāpēc šeit apzināti nav minēti skaitļi. Aktuālā kārtība jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā un likuma spēkā esošajā redakcijā. Sarežģītos gadījumos, piemēram, pārceļoties uz citu valsti gada vidū, mantojot vērtspapīrus vai turot ārvalstu uzņēmuma daļas, ir nepieciešams nodokļu konsultants, un lielās summās ir vērts pieprasīt dienesta uzziņu.

Avoti