Kā Latvijā apliek derīgo izrakteņu ieguvi?
Īsā atbilde
Latvijā par smilts, grants, dolomīta, kūdras, māla un citu zemes dzīļu resursu ieguvi maksā dabas resursu nodokli par katru iegūto apjomu, un likmes pa resursu veidiem noteiktas Dabas resursu nodokļa likuma pielikumos. Amerikāņu tipa „noplicināšanas atskaitījuma“, kas ļautu resursa izsīkumu norakstīt no peļņas, Latvijas nodokļu sistēmā nav.
Latvijas loģika ir pretēja ASV pieejai. ASV federālais nodokļu regulējums ļauj resursu ieguvējam samazināt ar nodokli apliekamo peļņu proporcionāli izsmeltajam krājumam, tādējādi subsidējot ieguvi. Latvijā ieguve tiek aplikta ar maksājumu par pašu iegūto apjomu, un nodokļa mērķis ir tieši pretējs: ierobežot resursu patēriņu un ievākt atlīdzību sabiedrībai par neatjaunojama resursa izmantošanu. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļa nonāk tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā ieguve notiek.
Otrs iemesls, kāpēc jēdziens „noplicināšanas atskaitījums“ Latvijā nav pārnesams, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa modelis. Kopš 2018. gada Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokli maksā brīdī, kad peļņa tiek sadalīta, nevis no gadā nopelnītās peļņas. Tas nozīmē, ka dažādiem nolietojuma un norakstīšanas atskaitījumiem nodokļa aprēķinā vairs nav tās lomas, kāda tiem ir klasiskajās peļņas nodokļa sistēmās; tie paliek nozīmīgi grāmatvedībā un peļņas rādītājos, bet nesamazina nodokli.
Nodokļa maksātājs ir ieguvējs, kam izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja. Deklarē un maksā Valsts ieņēmumu dienestam par pārskata periodu, pamatojoties uz faktiski iegūto un uzmērīto apjomu. Tieši apjoma uzskaite un ikgadējā krājumu kustības atskaite ir tā vieta, kur pārbaudēs rodas lielākā daļa strīdu.
Kas jāsakārto, pirms sākas ieguve
Secība ir stingra un to nevar apiet. Vispirms atradnei jābūt izpētītai un iekļautai derīgo izrakteņu krājumu uzskaitē, ko uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tad seko zemes dzīļu izmantošanas licence vai ieguves atļauja, ko izsniedz Valsts vides dienests, un tai pievienotie ieguves limiti.
Paralēli var būt nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums, par kuru lemj Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstība. Jāvienojas arī ar zemes īpašnieku, jo zemes dzīļu izmantošana skar viņa īpašumu, un šī atlīdzība ir atsevišķs civiltiesisks maksājums, kas ar nodokli nav saistīts.
Ieguves beigās paliek pienākums karjeru rekultivēt. Tas ir reāls izdevums, kas jāieplāno projekta sākumā, nevis beigās, un tieši tā ignorēšana visbiežāk padara nelielu karjeru ekonomiski neizdevīgu.
Skaidra atšķirība: nodoklis, nodeva un atlīdzība zemes īpašniekam
Trīs dažādi maksājumi, ko uzņēmēji jauc. Dabas resursu nodoklis ir nodoklis valstij un pašvaldībai par iegūto apjomu. Valsts nodeva ir maksa par konkrētu iestādes darbību, piemēram, licences izsniegšanu. Atlīdzība zemes īpašniekam izriet no līguma un ir cena par to, ka resurss tiek ņemts no viņa zemes.
Tests: ja summu nosaka likums un tā aiziet budžetā, tas ir nodoklis vai nodeva; ja summu nosaka līgums un to var apspriest, tā ir civiltiesiska atlīdzība. Ar nodokļa samaksu nepietiek, lai ieguve būtu tiesiska, un ar zemes īpašnieka piekrišanu nepietiek, lai būtu nokārtoti nodokļi.
Slazds
Visbiežākā kļūda nelielos objektos ir uzskats, ka smilti vai grants savā zemē drīkst rakt un pārdot brīvi, jo tā taču ir sava zeme. Zemes dzīles regulē likums „Par zemes dzīlēm“, un ieguvei bez atļaujas seko administratīvā atbildība, kā arī nodokļa aprēķins ar paaugstinātu likmi par nelegāli iegūto apjomu. Praksē tas ir dārgāk nekā viss projekts kopā.
Otrs slazds ir apjoma uzskaite pēc kravas automašīnu skaita. Pārbaudē salīdzina markšeideru uzmērījumus un atlikušos krājumus, un starpība tiek uzskatīta par iegūtu un ar nodokli apliekamu.
Godīgs ierobežojums
Likmes, limiti un atbrīvojumi tiek grozīti, un tie atšķiras ne tikai pa resursu veidiem, bet arī pēc tā, vai resurss iegūts komerciāliem vai pašu vajadzībām. Konkrētie skaitļi jāskatās Dabas resursu nodokļa likuma pielikumos attiecīgajā redakcijā. Pirms lielāka projekta ir vērts saņemt Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu un piesaistīt vides tiesību speciālistu; ģeoloģiskajā daļā bez sertificēta ģeologa un markšeidera nevar iztikt.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā VID piedzen nodokļu parādu?Valsts ieņēmumu dienests nodokļu parādu vispirms atgādina un brīdina, un tikai pēc tam pieņem lēmumu par nokavēto nodok…
- Kā ārvalstīs gūtie ienākumi ietekmē nodokļus Latvijā?Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Latvijā jādeklarē visi pasaulē gūtie ienākumi, arī tie, kas jau aplikti ar nodokli …
- Kā Latvijā sākt uzkrāt naudas tirgus fondā vai krājkontā?Latvijā ASV naudas tirgus kontam tuvākie risinājumi ir bankas krājkonts vai termiņnoguldījums, kā arī naudas tirgus ieg…
- Kā darbojas nodokļu atskaitījumi?Lai saprastu, kā darbojas nodokļu atskaitījumi, ir jāsaprot atskaitījuma definīcija. Būtībā nodokļu atskaitījums ir lik…
- Kā aprēķina pamatlīdzekļu nolietojumu?Nolietojums ir pamatlīdzekļa vērtības pakāpeniska norakstīšana izmaksās tajā laikā, kad tas tiek lietots. Latvijā uzņēm…
- Kā es plānoju militāro pensionēšanos?Kāds, kas plāno militāro pensionēšanos, saskaras ar vairākiem izaicinājumiem un uzdevumiem. Aktuālākais, kas, iespējams…
- Kā es varu aprēķināt ieguldījumu īpašuma nolietojumu?Lai aprēķinātu ieguldījumu īpašuma nolietojumu, ir svarīgi zināt šī īpašuma lietderīgās lietošanas laika klasifikāciju.…
- Kā es varu aprēķināt neto ienākumus?Jūs varat aprēķināt neto ienākumus, vienkārši saskaitot ienākumus no visiem avotiem un izdevumus no visiem avotiem un n…
- Kā no bruto algas aprēķināt algu uz rokasLatvijā neto algu iegūst, no bruto algas atņemot divus maksājumus: valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darb…
- Kā es varu aprēķināt savu ienākuma nodokļa saistību?Lai aprēķinātu ienākuma nodokļa saistības, personai ir jāņem vērā vairāki skaitļi. Atkarībā no tā, kur nodokļu maksātāj…