Kā Latvijā apliek ar nodokli noguldījumu procentus?

Tipiskākā situācija mūsdienās ir šāda: cilvēks tur naudu ārvalstu maksājumu lietotnē, kas par atlikumu maksā ikdienas procentus, un gada laikā sakrājas neliela summa. Neviens nesūta ne paziņojumu, ne veidlapu, un cilvēks pieņem, ka tā ir bonusa programma, nevis ienākums. Deklarācija netiek iesniegta.

Problēma ir tā, ka Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju saņem tik un tā. Eiropas Savienībā un plašākā valstu lokā darbojas automātiskā finanšu konta informācijas apmaiņa, un ziņas par kontiem un tajos gūtajiem ienākumiem nonāk pie rezidences valsts nodokļu administrācijas. Neatbilstība parasti atklājas ar vairāku gadu nobīdi.

Cena nav tikai nesamaksātais nodoklis. Papildus nāk nokavējuma nauda par visu periodu, un, ja deklarācija par attiecīgo gadu nemaz nav iesniegta, jautājums vairs nav par aizmāršību. Labošanas ceļš ir precizētas deklarācijas iesniegšana pašam, pirms dienests jautā, un tas praktiski vienmēr izmaksā lētāk.

Procentu ienākums, dividendes un kapitāla pieaugums ir trīs dažādas lietas ar dažādu deklarēšanas kārtību. Procenti rodas par naudas aizdošanu, tostarp noguldījumu vai obligāciju, dividendes ir peļņas sadale kapitāla daļu turētājam, bet kapitāla pieaugums rodas, pārdodot aktīvu dārgāk, nekā tas iegādāts.

Tests, ko var piemērot uzreiz: ja nauda pienākas arī tad, kad neko nepārdodat, tas ir procentu vai dividenžu ienākums. Ja nauda rodas tikai pārdošanas brīdī, tas ir kapitāla pieaugums. Atšķirība ir svarīga tāpēc, ka kapitāla pieaugumam ir sava deklarācija un savi iesniegšanas termiņi, kas var būt biežāki nekā reizi gadā atkarībā no darījumu apjoma.

Atsevišķi jānošķir arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un trešā pensiju līmeņa produkti, kuriem ir sava nodokļu kārtība, tostarp attaisnotie izdevumi par iemaksām. Tos nedrīkst mehāniski pielīdzināt noguldījumam.

Izšķirošais ir jūsu nodokļu rezidence, nevis pilsonība un pat ne tas, kur atrodas banka. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, ar nodokli apliek pasaulē gūto ienākumu. Ja esat aizbraucis strādāt uz citu valsti un tur kļuvis par rezidentu, situācija mainās pilnībā, un šo statusu nosaka pēc kritērijiem, kas noteikti likumā un attiecīgajā nodokļu konvencijā.

Kad vajadzīgs speciālists: ja ienākums gūts vairākās valstīs, ja ir ārvalsts ieturējums, ko gribat ieskaitīt, vai ja runa ir par lielākām summām un vairākiem gadiem, jautājums jāuzdod nodokļu konsultantam vai zvērinātam revidentam. Valsts ieņēmumu dienestam var uzdot arī rakstisku jautājumu, un rakstiska atbilde ir daudz vērtīgāka par telefonisku konsultāciju.

Šis skaidrojums apraksta vispārējo mehānismu un nav individuāls nodokļu padoms. Konkrētie termiņi, likmes un veidlapas jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā informācijā attiecīgajam taksācijas gadam.