TJG Online
Veselība un labsajūta

Kā Latvijā veicina elektronisko veselības ierakstu izmantošanu?

Īsā atbilde

Latvijā elektroniskos veselības ierakstus apvieno valsts e-veselības sistēma, ko uztur Nacionālais veselības dienests. Pāreju uz elektronisku uzskaiti veicina nevis naudas prēmijas ārstiem, kā tas bija ASV, bet normatīvās prasības, līgumu nosacījumi ar valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzējiem un Eiropas Savienības fondu finansējums sistēmu izveidei.

E-veselības sistēma apvieno vairākus pakalpojumus: elektronisko recepti, elektronisko darbnespējas lapu, nosūtījumus pie speciālista vai uz izmeklējumiem, vakcinācijas datus un pacienta veselības datu pārskatu. Iedzīvotājs savus datus var apskatīt portālā, autentificējoties ar elektronisko identifikācijas līdzekli, un var arī redzēt, kurš viņa datus ir skatījis.

Galvenais virzītājspēks ir normatīvā prasība. Kad elektroniskā recepte un elektroniskā darbnespējas lapa kļuva par vispārējo kārtību, ārstniecības iestādēm bija jāpielāgo savas informācijas sistēmas, lai vispār varētu turpināt darbu. Šāda pieeja atšķiras no ASV modeļa, kur valsts maksāja praksēm atlīdzību par elektronisko ierakstu ieviešanu.

Otrs mehānisms ir līgumattiecības. Lielākā daļa ambulatorās un stacionārās aprūpes Latvijā tiek apmaksāta no valsts budžeta pēc līguma ar Nacionālo veselības dienestu, un līgums paredz prasības datu iesniegšanai un apritei. Ģimenes ārstu darbā papildus pastāv kvalitātes rādītāju sistēma, kas daļu atlīdzības sasaista ar darba rezultātiem, tostarp korektu datu uzskaiti.

Trešais elements ir investīcijas. Sistēmas izstrādi un attīstību būtiskā apjomā finansējuši Eiropas Savienības fondi, savukārt ārstniecības iestādes savus risinājumus iegādājas no komersantiem, kuri nodrošina savietojamību ar valsts sistēmu. Papildus tiek organizētas apmācības un tehniskais atbalsts, jo ieviešanas grūtības biežāk saistītas ar darba procesu, nevis tehniku.

Iedzīvotājam praktiskais ieguvums parādās tikai tad, kad viņš pats sāk sistēmu lietot. Secība ir šāda: vispirms jāsagatavo elektroniskās identifikācijas līdzeklis, proti, eID karte ar lasītāju, eParaksts mobile vai internetbankas autentifikācija; pēc tam jāpieslēdzas e-veselības portālam; pēc tam jāpārbauda sava datu sadaļa, izrakstītās receptes, nosūtījumi un vakcinācijas dati. Receptes izņemšanai aptiekā parasti pietiek ar personu apliecinošu dokumentu, un papīra izdruka nav obligāta.

Viena no noderīgākajām, bet retāk izmantotajām funkcijām ir pilnvarošana. Portālā var noformēt pilnvarojumu, kas ļauj tuviniekam redzēt datus vai izņemt zāles cita cilvēka vietā, kas ir nozīmīgi gados vecākiem cilvēkiem un aprūpējamām personām. Tāpat pieejams piekļuves vēstures pārskats: ja tajā redzams ieraksts par ārstniecības personu, kura pie ārstēšanas nav bijusi iesaistīta, par to var vērsties pie attiecīgās iestādes un Datu valsts inspekcijā.

Biežākā kļūda ir pieņemt, ka e-veselībā automātiski nonāk visi medicīniskie dati. Sistēmā ir konkrēti datu veidi, bet, piemēram, daļa privāti apmaksātu izmeklējumu rezultātu un iestādes iekšējo ierakstu tur var arī neparādīties. Tāpēc svarīgus izrakstus un attēldiagnostikas atzinumus ir vērts saglabāt arī pašam, īpaši pirms konsultācijas pie jauna speciālista vai brauciena uz ārvalsti.

Kādi ir ieguvumi un riski

Ieguvumi ir ātrāka informācijas aprite starp ārstiem, mazāka nevajadzīgu izmeklējumu atkārtošana, skaidrāka zāļu izrakstīšanas vēsture un iespēja pacientam piekļūt saviem datiem. Sistēma atvieglo arī sabiedrības veselības uzraudzību, jo dati ir salīdzināmi un apkopojami.

Riski saistīti ar datu aizsardzību, piekļuves tiesību pārvaldību un pārtraukumiem sistēmas darbībā. Veselības dati ir īpašu kategoriju personas dati, tāpēc to apstrādei piemēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet uzraudzību veic Datu valsts inspekcija.

Ko darīt, ja dati ir kļūdaini

Ja pacienta datu pārskatā ir nepareiza diagnoze, kļūdaini ievadīts izmeklējuma rezultāts vai svešs ieraksts, labojums jāprasa tai ārstniecības iestādei, kura ierakstu izveidojusi, jo tieši tā ir datu pārzine. Iesniegums jāiesniedz rakstiski, norādot konkrēto ierakstu, datumu un to, kas tieši ir nepareizi.

Ja iestāde nereaģē vai atsakās labot, sūdzību var iesniegt Veselības inspekcijai par ārstniecības kvalitātes jautājumiem vai Datu valsts inspekcijai par datu apstrādes jautājumiem. Sūdzībai der pievienot portāla ekrānattēlu ar apstrīdēto ierakstu.

Kas gaidāms tālāk

Eiropas Savienība virzās uz vienotu veselības datu telpu, kas ļautu pacienta pamatdatiem, receptēm un izmeklējumu rezultātiem sekot cilvēkam līdzi citā dalībvalstī. Latvijai tas nozīmē turpmāku sistēmu savietojamības darbu un vienotu datu formātu ieviešanu.

Aktuālo informāciju par e-veselības pakalpojumiem un to izmantošanu publicē Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija. Tehniskas problēmas ar portālu risina dienesta atbalsta dienests, nevis ģimenes ārsts.

Avoti