Daudzās jurisdikcijās visā pasaulē likumdevēja iestāde ir atbildīga par valsts likuma izveidi un ieviešanu. Likumā noteiktie tiesību akti ir joma, kas nodarbojas ar statūtiem, nevis “likumu”. Lai gan jurisdikcijas var nedaudz atšķirties atkarībā no tiesību aktu izveides un īstenošanas, lielākajā daļā jurisdikciju tās ir ļoti līdzīgas. Valdības likumdevējai iestādei vispirms ir jāizstrādā statūtu projekts un jāiesniedz izskatīšanai visam likumdevējam. Pēc tam likumdošana debatēs un balsos par likumu. Kad statūts ir izturējis likumdevēju, pirms statūta stāšanās spēkā, iespējams, būs jāsaņem prezidenta apstiprinājums vai jāiztur papildu šķērslis, piemēram, konstitucionalitātes pārbaude.
Lielākajā daļā jurisdikciju, kurās ir likumdošanas nozare, tiesību aktiem vispirms ir jāsaņem apstiprinājums no visa likumdevēja. Lielākajā daļā valstu likumdevēja vara sastāv no divām atzarām, tāpat kā ASV. Francijā Nacionālā asambleja un Senāts veido divas parlamenta nodaļas, savukārt Anglijas parlamentu veido Lordu palāta un apakšpalāta. Lai gan likuma apstiprināšanas process var nedaudz atšķirties, abām iestādēm galu galā jābalso par tiesību akta apstiprināšanu.
Jurisdikcijās, kurās tiek izmantotas likumā noteiktās tiesības, likumdevējs sāk procesu, izstrādājot un ieviešot izskatīšanai ierosināto likumu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Pārstāvju palātas vai Senāta loceklis var iesniegt paredzamo likumu, ko pārskatīs viņa vai viņas attiecīgās nodaļas kolēģi. Pēc tam likumu apspriež un visas izmaiņas veic pirms balsojuma pilnajā palātā vai Senātā. Kad paredzamo likumu ir apstiprinājusi filiāle, kurā tas tika ieviests, tas tiek nodots otrai filiālei pārskatīšanai un izskatīšanai.
Kad likumu ir apstiprinājušas attiecīgās likumdevēja iestādes, tas var būt jāapstiprina prezidentam vai citai valsts iestādei. Piemēram, Francijā paredzamais likums ir jāpārskata Konstitucionālajai padomei, lai pārliecinātos, ka likums atbilst valsts konstitūcijas noteikumiem. Amerikas Savienotajās Valstīs likumdevēja apstiprināts likums pēc tam tiek nosūtīts prezidentam pārskatīšanai un izskatīšanai. Ja prezidents apstiprina likumdošanu, tad tas kļūst par likumu. Savukārt, ja prezidents uzliek veto topošajam likumam, tas atgriežas pie likumdevēja, kur likumdevējs var ignorēt prezidenta veto ar divu trešdaļu visa likumdevēja balsu un tomēr kļūt par likumu.