Kā likumdevējs izstrādā statūtu likumu?
Īsā atbilde
Daudzās jurisdikcijās visā pasaulē likumdevēja iestāde ir atbildīga par valsts likuma izveidi un ieviešanu. Likumā noteiktie tiesību akti ir joma, kas nodarbojas ar statūtiem, nevis “likumu”. Lai gan jurisdikcijas var nedaudz atšķirties atkarībā no tiesību aktu izveides un īstenošanas, lielākajā daļā jurisdikciju tās ir ļoti līdzīgas. Valdības likumdevējai iestādei vispirms ir jāizstrādā statūtu projekts un jāiesniedz izskatīšanai visam likumdevējam. Pēc tam likumdošana debatēs un balsos par likumu. Kad statūts ir izturējis likumdevēju, pirms statūta stāšanās spēkā, iespējams, būs jāsaņem prezidenta apstiprinājums vai jāiztur papildu šķērslis, piemēram, konstitucionalitātes pārbaude.
Lielākajā daļā jurisdikciju, kurās ir likumdošanas nozare, tiesību aktiem vispirms ir jāsaņem apstiprinājums no visa likumdevēja. Lielākajā daļā valstu likumdevēja vara sastāv no divām atzarām, tāpat kā ASV. Francijā Nacionālā asambleja un Senāts veido divas parlamenta nodaļas, savukārt Anglijas parlamentu veido Lordu palāta un apakšpalāta. Lai gan likuma apstiprināšanas process var nedaudz atšķirties, abām iestādēm galu galā jābalso par tiesību akta apstiprināšanu.
Jurisdikcijās, kurās tiek izmantotas likumā noteiktās tiesības, likumdevējs sāk procesu, izstrādājot un ieviešot izskatīšanai ierosināto likumu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Pārstāvju palātas vai Senāta loceklis var iesniegt paredzamo likumu, ko pārskatīs viņa vai viņas attiecīgās nodaļas kolēģi. Pēc tam likumu apspriež un visas izmaiņas veic pirms balsojuma pilnajā palātā vai Senātā. Kad paredzamo likumu ir apstiprinājusi filiāle, kurā tas tika ieviests, tas tiek nodots otrai filiālei pārskatīšanai un izskatīšanai.
Kad likumu ir apstiprinājušas attiecīgās likumdevēja iestādes, tas var būt jāapstiprina prezidentam vai citai valsts iestādei. Piemēram, Francijā paredzamais likums ir jāpārskata Konstitucionālajai padomei, lai pārliecinātos, ka likums atbilst valsts konstitūcijas noteikumiem. Amerikas Savienotajās Valstīs likumdevēja apstiprināts likums pēc tam tiek nosūtīts prezidentam pārskatīšanai un izskatīšanai. Ja prezidents apstiprina likumdošanu, tad tas kļūst par likumu. Savukārt, ja prezidents uzliek veto topošajam likumam, tas atgriežas pie likumdevēja, kur likumdevējs var ignorēt prezidenta veto ar divu trešdaļu visa likumdevēja balsu un tomēr kļūt par likumu.
Saistītie jautājumi
- Kas ir pieņemtais likums?Pieņemtais likums ir viss likumu kopums, ko valdība ir ieviesusi, tostarp tās konstitūcija, likumdevēja pieņemtie un iz…
- Kā es varu kļūt par likumdevēja palīgu?Process, lai kļūtu par likumdevēja palīgu, nedaudz atšķiras atkarībā no jūsu atrašanās vietas un organizācijas, kurā jū…
- Ko dara likumdevēja palīgs?Likumdevēju palīgiem ir daudz pienākumu. Viņi atbalsta likumdevējus, piemēram, senatorus un Pārstāvju palātas locekļus …
- Kāda ir atšķirība starp parastajiem tiesību aktiem un statūtiem?Visā pasaulē pastāv divi tiesību sistēmu pamatveidi: parastās tiesības un likumā noteiktās tiesības. Ar likumu noteiktā…
- Kas ir tiesību filozofija?Tiesību teorijas pamatā esošā analīze ir tiesību filozofija. Īsāk sakot, tiesību filozofija aplūko tiesību teorijas lom…
- Kas ir deleģētie tiesību akti?Deleģētie tiesību akti ir tiesību akti, ko izstrādājusi iestāde, kas pilnvarojusi ar citu tiesību aktu. Deleģētie tiesī…
- Kas ir pantogrāfs?Pantogrāfs ir kustīgs karkass – paralelograms ar divām izstieptām svirām, kas salocītas līdzīgi kā režģis vai salokāmi …
- Kas ir deguna dobums?Vārds deguns nāk no latīņu valodas un nozīmē “degunā, degunā vai saistīts ar to”. Vārds dobums cēlies no latīņu vārda, …
- Kas ir rakstītās tiesības un ar ko tās atšķiras no tiesu prakses?Rakstītās tiesības (angļu statutory law) ir likumdevēja pieņemtas un oficiāli izsludinātas tiesību normas, kas ietverta…
- Kas Latvijā pieņem likumus?Latvijā likumus pieņem Saeima, kurā ir simt tautas ievēlētu deputātu, un atsevišķos gadījumos arī pati tauta tautas nob…