Kā nosaka samaksu par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem?
Īsā atbilde
Samaksu nosaka valsts apstiprināti tarifi, nevis brīva cena. Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm par konkrētu pakalpojumu apjomu un apmaksā tos pēc Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem tarifiem.
Tarifs ir aprēķināta summa par vienu pakalpojuma vienību, un tajā ietilpst gan personāla darba samaksa, gan materiālu izmaksas, gan iestādes uzturēšanas un aparatūras nolietojuma daļa. Ambulatorajā aprūpē vienība parasti ir apmeklējums kopā ar veiktajām manipulācijām no apstiprināta manipulāciju saraksta. Ģimenes ārstu praksēm nozīmīga daļa ienākumu veidojas kā maksājums par reģistrēto pacientu skaitu, kam pieskaita samaksu par veiktajiem darbiem un kvalitātes rādītāju izpildi. Stacionārā apmaksa lielākoties notiek par ārstēto gadījumu atbilstoši pacienta diagnozei un veiktajai ārstēšanai.
Otra samaksas puse ir apjoms. Līgumā ar katru iestādi ir noteikts, cik daudz pakalpojumu valsts apmaksās attiecīgajā periodā, jo budžets ir ierobežots. Tieši no šīs konstrukcijas izriet gaidīšanas rindas: iestāde tehniski spētu pieņemt vairāk pacientu, bet apmaksātais apjoms ir izsmelts. Pacientam šādā situācijā ir izvēle gaidīt rindā, meklēt citu līgumiestādi ar īsāku rindu vai saņemt pakalpojumu par maksu.
Pacienta iemaksa nav papildu maksājums virs tarifa, bet gan daļa no pakalpojuma samaksas, ko sedz pats pacients, savukārt atlikušo daļu sedz valsts. Ja cilvēks pieder pie iedzīvotāju grupas, kas no iemaksas atbrīvota, visu tarifu sedz valsts. Maksas pakalpojuma gadījumā aina ir citāda: tur pacients maksā ārstniecības iestādes cenrādī noteikto cenu, kas var būtiski atšķirties no valsts tarifa, jo tajā iekļauta arī iestādes peļņas daļa un brīvi noteiktas izmaksas.
Praktiskā secība pacientam parasti ir šāda. Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pie tā speciālista, pie kura nosūtījums nav vajadzīgs, tad jāsaņem nosūtījums, kas nonāk arī e-veselības sistēmā, un tikai pēc tam jāpiesakās rindā konkrētā līgumiestādē. Pierakstoties ir vērts jautāt divas lietas: vai vizīte tiks apmaksāta no valsts budžeta un cik jāmaksā pašam. Iestāžu sarakstu, kurām ir līgums ar valsti, un informāciju par gaidīšanas laikiem publicē Nacionālais veselības dienests.
Tarifus periodiski pārskata, un tie ir publiski, jo ir iekļauti normatīvo aktu pielikumos. Tieši tāpēc jebkurš konkrēts skaitlis novecos ātrāk nekā apraksts par to, kā sistēma darbojas: aktuālās summas jāskatās spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kā arī Nacionālā veselības dienesta publicētajā informācijā.
Kāpēc tarifs ir zemāks par tirgus cenu
Tarifs tiek aprēķināts pēc vienotas metodikas visai valstij, tāpēc tas neatspoguļo atsevišķas iestādes faktiskās izmaksas. Iestādēm ar dārgāku infrastruktūru vai augstāku atalgojumu tas var būt par zemu, citām pietiekams.
Šā iemesla dēļ diskusijas par tarifu paaugstināšanu ir pastāvīga nozares tēma, un tās ir tieši saistītas ar valsts budžeta plānošanu, personāla trūkumu un darba samaksas politiku veselības aprūpē.
Ko pacientam vērts pārbaudīt
Pirms pieraksta ir vērts noskaidrot, vai konkrētais pakalpojums attiecīgajā iestādē ir pieejams valsts apmaksātā veidā un vai ir nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, jo bez tā pakalpojums var kļūt par maksas pakalpojumu.
Ja par vienu un to pašu pakalpojumu iestādes prasa dažādu maksu, visbiežākais izskaidrojums ir tieši atšķirība starp valsts tarifu un maksas pakalpojuma cenrādi, nevis kļūda rēķinā.
Biežākās kļūdas un kur sūdzēties
Tipiskākā kļūda ir pieņēmums, ka līgums ar valsti attiecas uz visu iestādes darbu. Vienā un tajā pašā klīnikā daļa pakalpojumu var būt valsts apmaksāti, bet daļa pieejami tikai par maksu, un dažkārt atšķirība ir pat starp diviem viena profila ārstiem. Otra kļūda ir nokavēts nosūtījuma derīguma termiņš, jo tad viss process jāsāk no jauna.
Ja rodas šaubas, vai par valsts apmaksātu pakalpojumu pamatoti prasīta samaksa, vispirms ir vērts prasīt rakstisku skaidrojumu un rēķinu pašā iestādē. Ja atbilde neapmierina, ar iesniegumu var vērsties Nacionālajā veselības dienestā par līguma nosacījumiem vai Veselības inspekcijā par aprūpes kvalitāti un pacienta tiesībām. Strīdos par zaudējumiem un morālo kaitējumu palīdzēs jurists, kas specializējies medicīnas tiesībās.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Cik bieži ir asins recekļi grūtniecības laikā?Asins recekļu veidošanās grūtniecības laikā nav ne ikdienišķa, ne reta parādība. Grūtniecēm tās attīstās reizēm, un tām…
- Cik bieži ir neregulāras mēnešreizes menopauzes laikā?Neregulāras menstruācijas menopauzes laikā, kā tas ir klasiski definēts, nenotiek, jo menopauze ir menstruāciju pārtrau…
- Cik bieži ir rīta slikta dūša naktī?Rīta slikta dūša naktī var būt ļoti izplatīta. Lielākajai daļai sieviešu grūtniecības laikā rodas slikta dūša dažādos l…
- Cik bieži ir sausa mute grūtniecības laikā?Sausa mute grūtniecības laikā ir diezgan izplatīta parādība, un to var izraisīt dažādi iemesli. Tā kā vielmaiņa grūtnie…
- Cik bieži ir slikta dūša menopauzes laikā?Lai gan slikta dūša menopauzes laikā nav viens no pazīstamākajiem simptomiem, tā ir diezgan izplatīta parādība. Nav pil…
- Cik bieži man ir jāveic prostatas eksāmens?Prostatas pārbaude ir izplatīta pārbaude, ko izmanto, lai pārbaudītu pašreizējo prostatas stāvokli. Vīriešiem novecojot…
- Cik bieži man vajadzētu apmeklēt ginekologu?Daudzas jaunas sievietes brīnās, kad viņām pirmo reizi vajadzētu apmeklēt ginekologu, un visu vecumu sievietes bieži vi…
- Cik bieži man vajadzētu doties pie zobārsta?Pirms gadiem cilvēkiem nebija pieejama regulāra zobu aprūpe, un zobu bojājums bija daudz lielāka problēma nekā mūsdienā…
- Cik bieži man vajadzētu saņemt fizisko?Tas, cik bieži jums vajadzētu veikt fizisko pārbaudi, ir ļoti atkarīgs no jūsu vecuma, veselības stāvokļa un, protams, …
- Cik bieži man vajadzētu saņemt Pap uztriepi?Atbilde uz to, cik bieži jums vajadzētu saņemt papīru, ir atkarīga no jūsu vecuma, slimības vēstures un personīgās vēst…