TJG Online
Veselība un labsajūta

Kā nosaka samaksu par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem?

Īsā atbilde

Samaksu nosaka valsts apstiprināti tarifi, nevis brīva cena. Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm par konkrētu pakalpojumu apjomu un apmaksā tos pēc Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem tarifiem.

Tarifs ir aprēķināta summa par vienu pakalpojuma vienību, un tajā ietilpst gan personāla darba samaksa, gan materiālu izmaksas, gan iestādes uzturēšanas un aparatūras nolietojuma daļa. Ambulatorajā aprūpē vienība parasti ir apmeklējums kopā ar veiktajām manipulācijām no apstiprināta manipulāciju saraksta. Ģimenes ārstu praksēm nozīmīga daļa ienākumu veidojas kā maksājums par reģistrēto pacientu skaitu, kam pieskaita samaksu par veiktajiem darbiem un kvalitātes rādītāju izpildi. Stacionārā apmaksa lielākoties notiek par ārstēto gadījumu atbilstoši pacienta diagnozei un veiktajai ārstēšanai.

Otra samaksas puse ir apjoms. Līgumā ar katru iestādi ir noteikts, cik daudz pakalpojumu valsts apmaksās attiecīgajā periodā, jo budžets ir ierobežots. Tieši no šīs konstrukcijas izriet gaidīšanas rindas: iestāde tehniski spētu pieņemt vairāk pacientu, bet apmaksātais apjoms ir izsmelts. Pacientam šādā situācijā ir izvēle gaidīt rindā, meklēt citu līgumiestādi ar īsāku rindu vai saņemt pakalpojumu par maksu.

Pacienta iemaksa nav papildu maksājums virs tarifa, bet gan daļa no pakalpojuma samaksas, ko sedz pats pacients, savukārt atlikušo daļu sedz valsts. Ja cilvēks pieder pie iedzīvotāju grupas, kas no iemaksas atbrīvota, visu tarifu sedz valsts. Maksas pakalpojuma gadījumā aina ir citāda: tur pacients maksā ārstniecības iestādes cenrādī noteikto cenu, kas var būtiski atšķirties no valsts tarifa, jo tajā iekļauta arī iestādes peļņas daļa un brīvi noteiktas izmaksas.

Praktiskā secība pacientam parasti ir šāda. Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pie tā speciālista, pie kura nosūtījums nav vajadzīgs, tad jāsaņem nosūtījums, kas nonāk arī e-veselības sistēmā, un tikai pēc tam jāpiesakās rindā konkrētā līgumiestādē. Pierakstoties ir vērts jautāt divas lietas: vai vizīte tiks apmaksāta no valsts budžeta un cik jāmaksā pašam. Iestāžu sarakstu, kurām ir līgums ar valsti, un informāciju par gaidīšanas laikiem publicē Nacionālais veselības dienests.

Tarifus periodiski pārskata, un tie ir publiski, jo ir iekļauti normatīvo aktu pielikumos. Tieši tāpēc jebkurš konkrēts skaitlis novecos ātrāk nekā apraksts par to, kā sistēma darbojas: aktuālās summas jāskatās spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kā arī Nacionālā veselības dienesta publicētajā informācijā.

Kāpēc tarifs ir zemāks par tirgus cenu

Tarifs tiek aprēķināts pēc vienotas metodikas visai valstij, tāpēc tas neatspoguļo atsevišķas iestādes faktiskās izmaksas. Iestādēm ar dārgāku infrastruktūru vai augstāku atalgojumu tas var būt par zemu, citām pietiekams.

Šā iemesla dēļ diskusijas par tarifu paaugstināšanu ir pastāvīga nozares tēma, un tās ir tieši saistītas ar valsts budžeta plānošanu, personāla trūkumu un darba samaksas politiku veselības aprūpē.

Ko pacientam vērts pārbaudīt

Pirms pieraksta ir vērts noskaidrot, vai konkrētais pakalpojums attiecīgajā iestādē ir pieejams valsts apmaksātā veidā un vai ir nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, jo bez tā pakalpojums var kļūt par maksas pakalpojumu.

Ja par vienu un to pašu pakalpojumu iestādes prasa dažādu maksu, visbiežākais izskaidrojums ir tieši atšķirība starp valsts tarifu un maksas pakalpojuma cenrādi, nevis kļūda rēķinā.

Biežākās kļūdas un kur sūdzēties

Tipiskākā kļūda ir pieņēmums, ka līgums ar valsti attiecas uz visu iestādes darbu. Vienā un tajā pašā klīnikā daļa pakalpojumu var būt valsts apmaksāti, bet daļa pieejami tikai par maksu, un dažkārt atšķirība ir pat starp diviem viena profila ārstiem. Otra kļūda ir nokavēts nosūtījuma derīguma termiņš, jo tad viss process jāsāk no jauna.

Ja rodas šaubas, vai par valsts apmaksātu pakalpojumu pamatoti prasīta samaksa, vispirms ir vērts prasīt rakstisku skaidrojumu un rēķinu pašā iestādē. Ja atbilde neapmierina, ar iesniegumu var vērsties Nacionālajā veselības dienestā par līguma nosacījumiem vai Veselības inspekcijā par aprūpes kvalitāti un pacienta tiesībām. Strīdos par zaudējumiem un morālo kaitējumu palīdzēs jurists, kas specializējies medicīnas tiesībās.

Avoti