Kā nosaka samaksu par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem?

Tarifs ir aprēķināta summa par vienu pakalpojuma vienību, un tajā ietilpst gan personāla darba samaksa, gan materiālu izmaksas, gan iestādes uzturēšanas un aparatūras nolietojuma daļa. Ambulatorajā aprūpē vienība parasti ir apmeklējums kopā ar veiktajām manipulācijām no apstiprināta manipulāciju saraksta. Ģimenes ārstu praksēm nozīmīga daļa ienākumu veidojas kā maksājums par reģistrēto pacientu skaitu, kam pieskaita samaksu par veiktajiem darbiem un kvalitātes rādītāju izpildi. Stacionārā apmaksa lielākoties notiek par ārstēto gadījumu atbilstoši pacienta diagnozei un veiktajai ārstēšanai.

Otra samaksas puse ir apjoms. Līgumā ar katru iestādi ir noteikts, cik daudz pakalpojumu valsts apmaksās attiecīgajā periodā, jo budžets ir ierobežots. Tieši no šīs konstrukcijas izriet gaidīšanas rindas: iestāde tehniski spētu pieņemt vairāk pacientu, bet apmaksātais apjoms ir izsmelts. Pacientam šādā situācijā ir izvēle gaidīt rindā, meklēt citu līgumiestādi ar īsāku rindu vai saņemt pakalpojumu par maksu.

Pacienta iemaksa nav papildu maksājums virs tarifa, bet gan daļa no pakalpojuma samaksas, ko sedz pats pacients, savukārt atlikušo daļu sedz valsts. Ja cilvēks pieder pie iedzīvotāju grupas, kas no iemaksas atbrīvota, visu tarifu sedz valsts. Maksas pakalpojuma gadījumā aina ir citāda: tur pacients maksā ārstniecības iestādes cenrādī noteikto cenu, kas var būtiski atšķirties no valsts tarifa, jo tajā iekļauta arī iestādes peļņas daļa un brīvi noteiktas izmaksas.

Praktiskā secība pacientam parasti ir šāda. Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pie tā speciālista, pie kura nosūtījums nav vajadzīgs, tad jāsaņem nosūtījums, kas nonāk arī e-veselības sistēmā, un tikai pēc tam jāpiesakās rindā konkrētā līgumiestādē. Pierakstoties ir vērts jautāt divas lietas: vai vizīte tiks apmaksāta no valsts budžeta un cik jāmaksā pašam. Iestāžu sarakstu, kurām ir līgums ar valsti, un informāciju par gaidīšanas laikiem publicē Nacionālais veselības dienests.

Tarifus periodiski pārskata, un tie ir publiski, jo ir iekļauti normatīvo aktu pielikumos. Tieši tāpēc jebkurš konkrēts skaitlis novecos ātrāk nekā apraksts par to, kā sistēma darbojas: aktuālās summas jāskatās spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kā arī Nacionālā veselības dienesta publicētajā informācijā.