TJG Online
Vēsture un valdība

Kā pašvaldība Latvijā iegūst ģerboni un karogu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Pašvaldības, novada vai pilsētas ģerbonis Latvijā top noteiktā kārtībā: skici izvērtē Valsts heraldikas komisija, apstiprināšanu un reģistrāciju Ģerboņu reģistrā veic Kultūras ministrija, bet pašvaldības ģerboņa aprakstu paraksta Valsts prezidents. Karogu parasti veido uz jau apstiprinātā ģerboņa pamata.

Heraldika Latvijā nav brīvā dizaina joma. Ģerboņu likums nosaka, kādi heraldiskie simboli pastāv, kas tos drīkst lietot un kādā kārtībā tie top. Simbols ir jāveido pēc heraldikas likumībām: skaidrs vairoga dalījums, ierobežota krāsu un metālu izvēle, atpazīstamas figūras un noteikums, ka krāsu nenovieto uz krāsas un metālu uz metāla. Tieši tāpēc pašdarināta zīmējuma iesniegšana bez mākslinieka un heraldiķa līdzdalības gandrīz vienmēr beidzas ar aicinājumu projektu pārstrādāt.

Process sākas ar pieteikumu Kultūras ministrijai, kurai pievieno ģerboņa aprakstu un attēla projektu. Ministrija to nodod izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijai, kas darbojas pie Valsts prezidenta kancelejas. Komisija vērtē atbilstību heraldikas prasībām un mākslniecisko risinājumu un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus projekta uzlabošanai. Ņemot vērā komisijas atzinumu, ministrija pieņem lēmumu par simbola apstiprināšanu un reģistrāciju vai motivētu atteikumu.

Pašvaldības gadījumā pēc reģistrācijas lēmuma ģerboņa aprakstu nosūta Valsts prezidentam parakstīšanai. Šis solis atšķir teritoriālo pašvaldību ģerboņus no privātpersonu un uzņēmumu ģerboņiem, kuri arī tiek reģistrēti, bet bez prezidenta paraksta. Reģistrācija dod tiesisku aizsardzību: reģistrētu heraldisko simbolu citi lietot bez atļaujas nedrīkst, un tas nav tas pats, kas preču zīmes aizsardzība, ko piešķir Patentu valde.

Karogs ir atvasināts simbols. Vairumā Latvijas novadu un pilsētu karogā izmanto ģerboņa krāsas un figūru, tāpēc ģerbonis top pirmais, bet karoga apraksts un lietošanas kārtība tiek nostiprināta pašvaldības saistošajos noteikumos vai nolikumā. Pašvaldības karogs nekad neaizstāj valsts karogu: svinīgajās un sēru dienās pie ēkām izkarama Latvijas valsts karoga zīme, un pašvaldības karogu novieto tam blakus, ievērojot goda vietu secību.

Tipiska kļūda ir sajaukt trīs dažādas lietas: heraldisko ģerboni, pašvaldības vizuālo identitāti jeb logotipu un tūrisma zīmolu. Logotipu var mainīt ar domes lēmumu un aģentūras palīdzību, bet ģerbonis ir juridiski reģistrēts simbols, kura maiņa prasa visu iepriekš aprakstīto ceļu no jauna. Otra kļūda ir ģerboņa attēla brīva pārkrāsošana reklāmai vai suvenīriem: lietojums ārpus pašvaldības noteiktās kārtības prasa saskaņojumu.

Laika ziņā process nav ātrs. Pieteikuma izvērtēšanai likums nosaka termiņus, taču praksē lielāko daļu laika aizņem nevis iestāžu darbs, bet gan projekta pilnveidošana pēc komisijas ieteikumiem un vienošanās pašā pašvaldībā par to, kuru vēstures motīvu izvēlēties. Ja ģerbonis vajadzīgs konkrētai jubilejai, darbs jāsāk krietni iepriekš.

Cik ilgs ir ceļš līdz apstiprinātam simbolam

Atsevišķs jautājums ir simboli, kas pastāvēja pirms mūsdienu reģistra. Daudzām Latvijas pilsētām ģerboņi ir no starpkaru perioda vai pat no Hercogistes un Krievijas impērijas laika, un tie ir pārreģistrēti vai atjaunoti. Ja vēsturiskais attēls ir zināms, komisija parasti atbalsta tā atjaunošanu tuvu oriģinālam, nevis jaunu risinājumu, tāpēc arhīva izpēte var ietaupīt visu mākslinieciskās meklēšanas posmu.

Ko darīt vietējai kopienai, kas vēlas savu simboliku

Pirmais solis ir saturs, nevis zīmējums. Sameklējiet vietas vēsturi: muižas un draudzes zīmogus, senas kartes, arodus, upes un dabas iezīmes. Latvijas Nacionālais arhīvs un novadpētniecības krājumi bibliotēkās ir pareizā vieta, kur sākt, jo komisija labprātāk atbalsta simbolu, kas balstīts avotā, nevis brīvā asociācijā.

Otrais solis ir profesionāls izpildījums. Praksē ģerboņus zīmē neliels skaits mākslinieku, kuri strādā heraldikā, un viņu iesaiste ietaupa gan laiku, gan atkārtotas izskatīšanas. Trešais solis ir domes lēmums un pieteikums ministrijai.

Ar ko to nejaukt

Valsts ģerbonis ir atsevišķs simbols ar savu likumu un stingriem lietošanas ierobežojumiem. Pašvaldības ģerbonī valsts ģerboņa elementus iekļaut bez atļaujas nedrīkst.

Tāpat nejauciet reģistrāciju Ģerboņu reģistrā ar preču zīmes reģistrāciju. Pirmā aizsargā heraldisko simbolu kā tādu, otrā aizsargā apzīmējumu komercdarbībā konkrētās preču un pakalpojumu klasēs. Dažkārt pašvaldībai ir vajadzīgas abas.

Ceturtais jēdziens, ko mēdz pievienot sarakstam, ir karogs kā īpašums. Karoga masts un tā uzstādīšana publiskā ārtelpā ir būvniecības un pilsētvides jautājums, par ko lemj būvvalde, nevis heraldikas jautājums.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti