Statūti ir noteikumi un procedūras, ko jebkura organizācija izmanto, lai izveidotu savu valdi, amatpersonas un dalību, kā arī veiktu savu operatīvo un administratīvo uzņēmējdarbību. Personai vai komitejai, kas ir atbildīga par bezpeļņas statūtu rakstīšanu, ir jāpārzina visas valdības prasības attiecībā uz dokumentu, kā arī organizācijas vispārējie mērķi un vajadzības. Rakstot bezpeļņas statūtus, tiem ir jāattiecas uz visu nepieciešamo informāciju, jāsniedz skaidrs organizācijas darbības apraksts un jābūt pēc iespējas skaidrākam un īsam.
Bezpeļņas nolikumā jāiekļauj noteikumi un procedūras direktoru padomes izveidošanai. Tas ietvertu valdes locekļu ievēlēšanas vai iecelšanas biežumu un procedūru, kā arī viņu pilnvaru ilgumu un to, cik vairākus termiņus viņi var ieņemt pēc kārtas. Statūtos jāiekļauj informācija par to, kā notiks valdes sēdes, kā arī minimālais dalībnieku skaits, kas nepieciešams, lai balsošanas kvorums būtu klāt. Ja nepieciešams, valdes locekļa atcelšanas kārtībai jābūt ļoti skaidri noteiktai nolikumā. Laba doma ir arī paziņojums, kurā aprakstītas valdes locekļu atbildības robežas.
Statūtos būtu jāatrunā arī par amatpersonu ievēlēšanu. Bezpeļņas organizācija noteiks, kuri darbinieki ir nepieciešami, lai efektīvi veiktu uzņēmējdarbību, un pēc tam izstrādās amatpersonu ievēlēšanas noteikumus un viņu pilnvaru ilgumu. Katra virsnieka pienākumiem, pienākumiem un pilnvarām jābūt plaši, bet skaidri noteiktiem. Turklāt ir ieteicams iekļaut paziņojumu par to, kuri locekļi vai virsnieka palīgi būs tiesīgi ieņemt amatu, kad virsnieks īslaicīgi nav klāt.
Organizācijai ir jāizlemj, vai tai būs balsstiesīga dalībniece. Ja vispārējai dalībvalstij ir piešķirtas tiesības balsot par noteiktiem jautājumiem, nolikumā būtu jāattiecas uz šī balsojuma procedūrām. Parasti tas ietver definīciju, kas ir biedrs, biedra individuālās tiesības kā organizācijas daļa, kā arī sanāksmju rīkošanas un balsošanas process par jautājumiem.
Lai gan ir ļoti svarīgi ievērot visus piemērojamos noteikumus attiecībā uz bezpeļņas statūtiem, tiem jābūt pēc iespējas īsiem un pietiekami plašiem, lai organizācijai būtu zināma elastība. Piemēram, tā vietā, lai teiktu, ka padome sanāks pulksten 6:00 katra mēneša trešajā otrdienā, elastīgāks paziņojums ir tāds, ka padome sanāks regulāri, bet vismaz reizi ceturksnī. Tas nodrošina organizācijai zināmu elastību pēc vajadzības mainīt sanāksmju dienas un laikus, taču saglabājas saskaņā ar saviem nolikumiem. Šis ir tikai viens iespējamais piemērs; īsuma un elastības jēdzieni parasti būtu jāpiemēro, kur vien iespējams.
Kad nolikums ir uzrakstīts, apstiprināts valdē un iesniegts attiecīgajām pārvaldes institūcijām, tie būtu regulāri jāpārskata, iespējams, ik pēc trim līdz pieciem gadiem. Bezpeļņas organizācija savas darbības laikā var mainīt virzienu un fokusu, mainoties tās dalībnieku vajadzībām. Vietējie un reģionālie likumi par bezpeļņas nolikumu arī laiku pa laikam var mainīties. Statūtiem ir jāatspoguļo un jāatbalsta organizācijas vispārējais mērķis, un tie būs periodiski jāmaina un jāpārskata, kad bezpeļņas organizācija aug un nobriest. Ir arī ieteicams visas būtiskās izmaiņas statūtos pārskatīt pieredzējušam juristam, lai nodrošinātu atbilstību visiem piemērojamajiem tiesību aktiem.
SmartAsset.