Kā ziņot par krāpšanu ar valsts līdzekļiem?

Pirmais solis ir nosaukt lietu īstajā vārdā. Krāpšana ar publiskajiem līdzekļiem nozīmē, ka nauda vai manta tiek iegūta vai izlietota, maldinot: sagatavoti nepatiesi dokumenti, norakstīti darbi, kas nav veikti, uzrādīti fiktīvi darījumi, deklarēti neesoši darbinieki. Slikti izpildīts pasūtījums, neveikls iepirkums vai neefektīva nauda vēl nav noziegums, un šo robežu iestādes vērtē vispirms. Ziņojums, kurā ir tikai sašutums bez konkrētiem faktiem, parasti beidzas ar atbildi, ka pārkāpuma pazīmes nav konstatētas.

Otrais solis ir savākt to, kas jau ir jūsu rīcībā likumīgi: līgumu kopijas, rēķinus, darba uzdevumus, saraksti, fotoattēlus, pieņemšanas un nodošanas aktus. Nav jāveic sava izmeklēšana, nav jāieraksta sarunas slepus un nav jāiegūst dokumenti, kuriem nav piekļuves tiesību, jo šādi iegūti materiāli var kaitēt gan lietai, gan pašam ziņotājam. Pietiek ar skaidru hronoloģiju: kas, kad, ar kādu dokumentu un kāda summa.

Trešais solis ir izvēlēties adresātu. Nodokļu nemaksāšana, aplokšņu algas un fiktīvi darījumi ir Valsts ieņēmumu dienesta joma. Valsts amatpersonu interešu konflikts, kukuļošana un partiju finansēšanas pārkāpumi ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja joma. Eiropas Savienības fondu projektos vispirms vērsties pie finansējuma administrētāja, kas var apturēt maksājumus un pieprasīt atmaksu, savukārt Eiropas līmenī krāpšanu izmeklē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai. Valsts kontrole veic revīzijas un var konstatēt pārkāpumus, taču tā nav izmeklēšanas iestāde un nevienu nesoda.

Ceturtais solis ir iesnieguma forma. Iesniegumu var nosūtīt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vai izmantojot valsts pārvaldes e-adresi, un tieši šis ceļš dod pierādījumu par iesniegšanas datumu. Anonīms ziņojums iestādei ir tikai informācija: uz to nav jāatbild, un anonīmam ziņotājam nav nekādas aizsardzības. Parakstīts iesniegums uzliek iestādei pienākumu sniegt atbildi likumā noteiktajā termiņā, un uz to var atsaukties, ja lieta apstājas.

Ja informācija iegūta, strādājot uzņēmumā vai iestādē, atsevišķi jāvērtē trauksmes celšanas ceļš. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt darba vietas iekšējā sistēmā, kompetentajā iestādē vai trauksmes cēlēju kontaktpunktā, un pareizi noformēts ziņojums dod aizsardzību pret atlaišanu, amata pazemināšanu un citām nelabvēlīgām sekām, kā arī identitātes aizsardzību. Tieši šeit visbiežāk tiek pieļauta kļūda: cilvēks vispirms izstāsta visu medijiem vai kolēģiem, un tad aizsardzības mehānisms vairs nedarbojas tā, kā varētu.

Rezultāts nav tūlītējs. Kriminālprocesā ziņotājs parasti kļūst par liecinieku, nevis lietas dalībnieku, tāpēc informācija par izmeklēšanas gaitu ir ierobežota, un tas nenozīmē, ka lieta ir aizmirsta. Ja atbilde neapmierina, to var apstrīdēt augstākā iestādē un tālāk administratīvajā tiesā, bet par lēmumu neuzsākt kriminālprocesu sūdzību iesniedz uzraugošajam prokuroram.