Kāda ir atšķirība starp kuru un kuru?

Angļu valodā runājošie dzīvo priekšmetu un objektu visumā, kas ir svarīgi atcerēties, strādājot ar vietniekvārdiem, piemēram, “who” un “whom”. Lai pareizi lietotu šos divus vārdus teikumā, runātājiem ir jāzina atšķirība starp priekšmetu un tiešo objektu. “Kurš” parasti aizstāj subjektu, ko citādi sauc par nominatīvu. “Kurš” parasti aizstāj tiešo objektu, kas pazīstams arī kā apsūdzības gadījums.

Standarta angļu teikumam ir tendence sekot subjekta-darbības vārda-objekta modelim, lai gan vienmēr ir atšķirības. Subjekts vai nu kaut ko dara tiešajam objektam, vai arī subjekts vienkārši ir predikāta nominatīvs. Teikumā “Es šodien agri pametu nodarbību” priekšmets ir “Es”. Ja runātājs vēlētos pārvērst šo teikumu par jautājumu, viņš izmantotu priekšmeta formu: “Kurš šodien agri aizgāja no stundām?” Šis vārds vienmēr aizstāj lietvārdu, kas darbojas kā subjekta vai predikāta nominatīvs, piemēram, “Mums ir vajadzīgs tik godīgs kā Bils Džonsons”. Lai gan faktiskais subjekts var būt “kāds”, predikāta nominatīvs, kas atbilst “kāds”, ir kurš. Ja darbības vārds tiek uzskatīts par netransitīvu, kas nozīmē, ka tas nepārnes savu darbību uz tiešu objektu, tad “kurš” ir pareizais vietniekvārds.

Tomēr teikuma objekta pusē lietas mainās. Teikumā “Skolotājs nosūtīja Alvinu uz direktora kabinetu” Alvins ir darbības tiešais objekts vai saņēmējs. No šī teikuma izveidots jautājums: “Ko skolotājs nosūtīja uz direktora kabinetu?” Šis vietniekvārds ir pareizais lietvārda aizstājējs, kas tiek izmantots kā tiešs objekts. “Ko es sūtīšu?” varētu pārstrādāt kā “Kam nosūtīšu?” kas varētu padarīt subjekta, darbības vārda un tiešā objekta attiecības skaidrākas. Šis termins nekad netiks izmantots kā teikuma priekšmets, un “Kas” nekad netiks lietots tieša objekta vietā.

Ja rodas šaubas, runātāji vai rakstītāji var izmantot ātru aizstāšanu, lai izlemtu starp šiem terminiem. Aizstājot vārdus “es” vai “es”, runātājam jāspēj dzirdēt, kurš vietniekvārds izklausās pareizāk. “Kas paņēma pēdējo cepumu?” vajadzētu izklausīties labāk kā “Es paņēmu cepumu”. nekā “Es paņēmu cepumu”. Tādā pašā veidā tāds jautājums kā “Kellija Smita mani uzaicināja uz izlaiduma balli” būtu jāatveido kā “Ko Kellija Smita uzaicināja uz izlaiduma balli?” “Ko Kellija Smita uzaicināja uz izlaiduma balli?” vietā Subjekti tiek saskaņoti ar subjektiem, un tiešie objekti tiek saskaņoti ar tiešiem objektiem.