Lai gan nevienai no šīm jomām var nebūt oficiālas definīcijas, starp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedriskajām attiecībām pastāv dažas vispārpieņemtas atšķirības. Darbi ir tik līdzīgi, ka daudzi uzņēmumi var nolīgt vienu personu abām lomām atkarībā no uzņēmuma lieluma. Šie profesionāļi palīdz uzņēmumam, ne tikai strādājot ar ziņu medijiem, bet arī projicējot sabiedrībai konsekventu uzņēmuma tēlu tādā veidā, kas atbilst uzņēmuma vēlmēm.
Galvenā atšķirība starp medijiem un sabiedriskajām attiecībām ir tā, ka termins mediju attiecības ir ierobežotāks. Lai gan sabiedriskās attiecības zināmā mērā var ietvert saskarsmi ar plašsaziņas līdzekļiem, mediju attiecības ir specialitāte. Tāpēc tie, kuri ieņem strikti mediju attiecību amatus, pavadīs laiku, zvanot no medijiem, apzinot un “griežot” atbilstošās ziņas, kā arī rakstot preses relīzes, cenšoties informēt medijus par uzņēmumā notiekošo. Atkarībā no uzņēmuma vēlmes pēc bezmaksas publicitātes, šis varētu būt ļoti aizņemts amats.
Faktiski mediju prasības var būt tik specializēta joma, ka daži uzņēmumi koncentrējas tikai uz šāda veida darbu. Šie mediju attiecību uzņēmumi strādā ar klientiem, lai izpaustu viņu vārdus un radītu pozitīvu publicitāti. Ja uzņēmumu skar krīze vai negatīvs notikums, šie uzņēmumi var arī palīdzēt, nodrošinot medijiem vietu, kur viņi zina, ka var atrast pareizo informāciju. Tādējādi tas palīdz klientam, nodrošinot centralizētu avotu, kas nav pretrunīgs.
Sabiedrisko attiecību profesionālis darīs vairāk nekā tikai ar medijiem. Faktiski sabiedrisko attiecību persona var vispār nenodarboties ar medijiem, ja uzņēmums nolemj sadalīt savus mediju un sabiedrisko attiecību segmentus atsevišķās struktūrās. Tādā gadījumā sabiedrisko attiecību persona var būt atbildīga par informēšanu un kalpot kā saikne īpašos pasākumos, palīdzēt plānot šos pasākumus un pat rakstīt uzņēmuma biļetenu, lai darbinieki varētu būt informēti par notiekošo.
Neatkarīgi no tā, kā tiek novilkta robeža starp medijiem un sabiedriskajām attiecībām, šajos darbos ir nepieciešamas lielas masu komunikācijas prasmes. Šo amatu profesionāļiem bieži vien ir jāparedz, kāda informācija būs pieprasīta, un jāzina, kā tai ātri piekļūt. Turklāt viņiem tas jādara tā, lai uzņēmums neizskatītos slikti. Lielākajai daļai cilvēku šajās jomās ir vismaz bakalaura grāds komunikācijā vai žurnālistikā. Dažiem, iespējams, ir pieredze darbā žurnālistikas jomā drukātajos vai apraides medijos.