Savādi, ka nav kvantitatīvu atšķirību stiprumā, ātrumā vai ciklona un taifūna radītajos bojājumos. Vienīgā atšķirība starp šiem diviem ciklisko tropisko vētru nosaukumiem ir globālā zona, kurā tās veidojas. Cilvēki ap Indijas okeānu un Klusā okeāna dienvidrietumiem (tā Klusā okeāna daļa, kas atrodas netālu no Austrālijas) šīs vētras dēvē par cikloniem, un tās vētras, kas rodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā (klusā okeāna daļā pie Āzijas), sauc par taifūniem. Starp citu, cilvēki ap Atlantijas okeānu un Klusā okeāna austrumu daļu (tā Klusā okeāna daļa, kas atrodas netālu no Amerikas) šādas spēcīgas, cilindriskas vētras sauc par viesuļvētrām.
Zema spiediena sistēma, kas izveidojas virs okeāna pareizos apstākļos, var radīt pērkona negaisus un spēcīgus vējus, kas to kvalificē kā tropu ieplaku. Šī vētra varētu turpināt iegūt enerģiju no siltiem okeāna ūdeņiem un kļūt par tropisku vētru, ja tajā pūš 39–73 jūdzes stundā (62–117 km/h). Kad rotējošais, centrbēdzes spēks pārsniedz šos vēja ātrumus, meteorologi to klasificē kā smagāku tropisko vētru, kuras nosaukums mainās atkarībā no tās atrašanās vietas.
Ja kaut kur Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā (kas atrodas austrumu puslodē) notiek spēcīga vētra, mēs to saucam par taifūnu. Tomēr, ja šī precīzā vētra hipotētiski tiktu nolaista Indijas okeānā vai Klusā okeāna dienvidrietumu vidū (kas joprojām atrodas austrumu puslodē), mēs to dēvētu par ciklonu. Cikloniem ir dažādi nosaukumi atkarībā no to atrašanās vietas. Spēcīga cikloniskā vētra, stiprs tropiskais ciklons un tropiskais ciklons ir viena un tā paša veida vētras variācijas.
Lai gan daži starptautiskie meteorologi ir universalizējuši ciklonu, lai apzīmētu jebkuru apļveida vēja sistēmu, lielākoties tā ģeogrāfiskā specifika saglabājas. Viens veids, kā saprast šo atšķirību, ir sākt ar plakanu pasaules attēlojumu tās visizplatītākajā formā (ti, ar Ameriku galēji kreisajā pusē un Austrāliju galēji labajā pusē). Kartes kreisajā pusē tiek lietots termins viesuļvētra, kartes labās puses augšējā daļā ir lietots termins taifūns, bet kartes labās puses apakšējā daļā ir lietots termins ciklons.
Vēl viens, precīzāks veids, kā to aplūkot, ir ņemt vērā meridiānus un citas gareniskās līnijas. Vētras Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no starptautiskās datuma līnijas jeb IDL (kas aptuveni šķērso Ameriku un Āziju, atrodas 180° garuma) sauc par taifūniem. Vētras Indijas okeānā vai Klusā okeāna dienvidrietumos uz rietumiem no 160°E garuma (160°E garums ir tikai nedaudz uz rietumiem no IDL) sauc par cikloniem.
Ziemeļu puslodē vētras griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam, bet dienvidu puslodē tās griežas pulksteņrādītāja virzienā. Viena no atšķirībām starp noteiktu ciklonu un taifūnu varētu būt to rotācijas virziens. Lielākā daļa nopietno vētru rodas ekvatora tuvumā okeāna temperatūras un straumju dēļ, taču dažreiz tās aizklīst tālāk. Šo vētru radītie postījumi parasti rodas, kad tās dreifē pa apdzīvotu piekrastes zemi. Tās ir atsevišķas parādības no musons, viesuļvētra vai paisuma vilnis.