Dikcijas loma literatūrā ir ar autora vārdu izvēles palīdzību nodot noteiktu noskaņu, toni un atmosfēru. Aprakstošu terminu atlase var būtiski mainīt lasītāju attieksmi pret literatūrā aplūkojamo priekšmetu. Šāds vārdu krājuma lietojums var arī daudz ko pastāstīt par rakstnieka vispārējām izjūtām pret viņa pabeigto darbu. Dikcijas stils var būt formāls vai neformāls, un daži prozas veidi var pat dažādās pakāpēs apvienot abus stilus. Atsevišķa veida dikcija ir izplatīta arī dzejā, un tā parasti ir paredzēta, lai radītu vārdu modeļus, kas atšķiras no rakstītās prozas vai runātās valodas.
Izpratne par dikciju literatūrā bieži tiek uzskatīta par būtisku saziņas procesa sastāvdaļu starp rakstnieku un lasītāju. Dažādiem saistītiem vārdiem var būt viena un tā pati vispārīgā nozīme, bet ļoti atšķirīgas konotācijas par vienu un to pašu ideju. Vārdu izvēle var ātri radīt romāna vai dzejoļa noskaņu kā vieglprātīgu, drūmu vai jebkāda cita veida sajūtu starp tām. Pieredzējuši rakstnieki parasti atzīst dikcijas nozīmi sava darba sākuma rindkopās vai rindās, un dažreiz tas var būt noteicošais faktors tam, vai lasītājs pieturas pie rakstnieka konkrētā darba vai pāriet, lai lasītu kaut ko citu.
Vārdu krājuma stilu sajaukšana vienā un tajā pašā literārajā darbā dažkārt var būt sarežģīts uzdevums. Neformālas un formālas dikcijas kombinācija var būt efektīva dažos stāstos ar noteikta veida rakstzīmēm, bet citos gadījumos tas var arī pasliktināt kopējo rakstīšanu. Daži rakstnieki izvēlas stingri izmantot viena veida dikciju literatūrā, kas ir pierādījusi, ka tā pareizi nodod viņu konkrēto tēmu. Citi nolemj eksperimentēt ar plašu priekšmetu klāstu, kam nepieciešamas izmaiņas dikcijas stilā.
Vārdu izvēle dikcijai literatūrā var būt vispārīga vai specifiska, ja runa ir par aprakstošiem terminiem. Daži rakstnieki izvēlas pieturēties pie vispārīgiem un neitrālākiem terminiem, savukārt citiem patīk pievienot daudzveidīgu aprakstošu vārdu krājumu. Atkarībā no rakstītās tēmas daži literatūras kritiķi uzskata, ka pārmērīga īpašības vārdu lietošana ir problēma ar dikciju, kad termini novērš uzmanību no pārējās prozas. Slenga terminu pārmērīga lietošana var būt arī izplatīta kļūda iesācēju vidū, jo parasti tikai šaurs lasītāju loks var saistīt ar šāda veida vārdiem.