Ērgļa sindroms ir salīdzinoši reti sastopams medicīnisks traucējums, kas var izraisīt dažādus simptomus, tostarp sejas sāpes, iekaisis kakls un troksnis ausīs. Ērgļa sindroma ārstēšana parasti ir vērsta uz atsevišķu simptomu pārvaldību un var ietvert recepšu medikamentu lietošanu, steroīdu injekcijas vai operāciju. Daži pacienti var atklāt, ka ķiropraktiskā aprūpe palīdz mazināt diskomfortu, ko izraisa šis stāvoklis. Jebkuri konkrēti jautājumi vai bažas par vispiemērotākajām Ērgļa sindroma ārstēšanas iespējām konkrētā situācijā ir jāapspriež ar ārstu vai citu medicīnas speciālistu.
Ērgļa sindroms, kam raksturīgs neparasti izstiepts stiloīda process, kaulains galvaskausa izvirzījums, kas atrodas tieši zem auss, var izraisīt pacientam dažādas pakāpes sāpes vai diskomfortu. Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns vai acetaminofēns, var sniegt pietiekamu atvieglojumu tiem, kam ir viegls diskomforta līmenis. Spēcīgākas pretsāpju zāles var izrakstīt, ja bezrecepšu medikamenti nespēj mazināt ar šo stāvokli saistītās sāpes. Ārkārtējos gadījumos periodiski var ievadīt steroīdu injekcijas, lai mazinātu sāpes un iekaisumu.
Pretkrampju līdzekļi ir zāles, ko tradicionāli lieto krampju traucējumu ārstēšanai, lai gan daži pacienti ar Ērgļa sindromu var gūt labumu arī no šāda veida medikamentu lietošanas. Pētījumi liecina, ka daži pretkrampju līdzekļi var mazināt sāpes, kas saistītas ar neiroloģiskiem stāvokļiem. Dažos gadījumos pārmērīgais kauls, kas atrodams Ērgļa sindroma slimnieku galvaskausā, var nospiest apkārtējos nervus, bieži izraisot ārkārtējas sejas sāpes vai apgrūtinātu rīšanu. Šos simptomus var mazināt, lietojot dažus pretkrampju medikamentus.
Antidepresantus dažreiz lieto, lai ārstētu cilvēkus ar Ērgļa sindromu. Dzīvošana ar hroniskām sāpēm var izraisīt depresiju, lai gan tas nav vienīgais iemesls, kāpēc šīs zāles var parakstīt. Ir pierādīts, ka dažiem antidepresantiem ir pretsāpju iedarbība, īpaši kombinācijā ar citām zālēm. Šīs zāles var arī veicināt miegu tiem, kuri cieš no bezmiega augsta sāpju līmeņa dēļ.
Pacientiem ar Ērgļa sindromu, kuriem nav izdevies iegūt atbilstošu simptomu atvieglojumu ar citām ārstēšanas metodēm, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Procedūra, kas pazīstama kā stiloidektomija, ietver stiloīdā procesa noņemšanu, un parasti tiek uzskatīta par visefektīvāko ārstēšanas iespēju tiem, kam ir šis stāvoklis. Lielākā daļa pacientu pēc šīs procedūras pilnībā atveseļojas, lai gan pastāv potenciāli riski, piemēram, infekcija vai nervu vai apkārtējo audu bojājumi.