Hiperbola ir literārs paņēmiens, kurā noteikta informācija, sajūta vai cits apgalvojums tiek tīši pārspīlēts noteiktam efektam. Vairumā gadījumu burtiskā hiperbolas interpretācija patiesībā nevarētu būt patiesa, taču pārspīlējums kalpo, lai uzsvērtu noteiktu punktu. Piemēram, apgalvojums “man šodien ir miljons lietu, kas man jādara” ir hiperbola — tas nozīmē, ka runātājam ir daudz darāmu, taču maz ticams, ka vienā dienā kādam patiešām ir jāpaveic miljons uzdevumu. . Hiperbolu var izmantot arī literatūrā sarkastiski vai humora labad, lai gan to visbiežāk izmanto uzsvaram.
Prozā hiperbolu parasti izmanto uzsvara vai humora nolūkos. Rakstnieks, kurš vēlas izteikt kādu konkrētu punktu, to var izteikt, pārspīlējot vai pārspīlējot. Hiperbolu var izmantot aprakstos, lai uzsvērtu, piemēram, kādu īpaši ievērojamu rakstura iezīmi. To var arī izmantot, lai aprakstītu darbību, kas kaut kādā veidā ir ievērojama. Šajos un citos līdzīgos gadījumos hiperbolu lieto, lai liktu uzsvaru uz noteiktu darbību, sajūtu vai pazīmi, un to nav paredzēts uztvert burtiski.
Bieži vien hiperbola literatūrā balstās uz tēliem, kas var būt diezgan humoristiski. Lai gan konkrētajā hiperbolas lietojumā galvenais uzsvars var būt vienkārši uzsvars ar pārspīlējumu, humoristisks attēls tīši vai citādi bieži vien ir sekundārs rezultāts. Piemēram, vīrieti var raksturot kā “pirksti kā itāļu desām”. Lai gan šīs frāzes mērķis var būt komentēt vīrieša pirkstu izmēru, tas balstās uz humoristisku vīrieša tēlu ar resniem, stulbiem, desai līdzīgiem pirkstiem. Tāpēc rakstniekiem, kuri izmanto hiperbolu, ir jāņem vērā attēli, uz kuriem viņi paļaujas, jo īpaši, ja viņi nevēlas savā darbā piesātināt humoru.
Dzejnieki arī bieži izmanto hiperbolu. To, tāpat kā prozā, parasti izmanto, lai uzsvērtu, bet, visticamāk, to izmantos tikai humoram vai vismaz, lai ar humoru izmantotu noteiktu punktu. Hiperbolu var izmantot arī, lai uzsvērtu kontrastu: ja viena ideja ir pārspīlēta, bet cita ir izteikta normāli vai pat nepietiekami, rezultāts ir kontrasta uzsvars starp abām. Tas ir īpaši izplatīts dzejā, kuras mērķis ir izpētīt divas vai vairākas pretrunīgas idejas.