Kortizols ir dabisks hormons, ko organismā izdala virsnieru dziedzeri. Šie hormonus izdalošie dziedzeri atrodas uz katras nieres. Korelācija starp kortizolu un depresiju ir labi dokumentēta medicīniskajos pētījumos, jo tie, kas cieš no klīniskas depresijas, bieži ražo pārāk daudz kortizola. Veseliem cilvēkiem kortizola līmenis asinīs dabiski svārstās, taču daudzi no tiem, kas cieš no depresijas, nepiedzīvo šīs dabiskās svārstības. Medikamenti bieži tiek izmantoti, lai cīnītos pret šo depresiju, un konsultācijas bieži tiek ieteiktas, lai palīdzētu pacientam iemācīties tikt galā ar emocijām, kas rodas no depresijas.
Šķiet, ka saikne starp kortizolu un depresiju pastāv apmēram pusei pētīto pacientu. Parasti kortizola līmenis ir visaugstākais no rīta un agrā dienas daļā, un tas izlīdzinās naktī. Daudziem pacientiem, kuri cieš no klīniskas depresijas, šis kortizola līmenis dienas laikā nepazeminās. Šis hormona pārpalikums var likt pacientam justies skumjam, vientuļam un nomāktam. Pacientam var būt arī enerģijas vai motivācijas trūkums. Domas par pašnāvību bieži sastopamas arī pacientiem ar depresiju.
Vēl viena korelācija starp kortizolu un depresiju var būt citādi neizskaidrojams svara pieaugums. Tā kā kortizols palīdz kontrolēt vielmaiņu, hormonu nelīdzsvarotība var izraisīt pacienta svara pieaugumu vai ļoti apgrūtināt svara zaudēšanu. Pacientam, kurš cieš no depresijas šīs nelīdzsvarotības dēļ, svara problēmas bieži vien palielina pacienta jau pieredzēto bezcerības sajūtu.
Stress ir noteikts ienaidnieks saistībā ar kortizolu un depresiju. Kad cilvēks jūtas saspringts, palielinās kortizola ražošana, izraisot to, ko parasti sauc par cīņu vai bēgšanu. Līdz ar šo enerģijas līmeņa paaugstināšanos bieži rodas vēlme ēst, lai uzpildītu ķermeni. Tas var izraisīt iepriekš minētās svara problēmas. Šī pārmērīgā kortizola ražošana var izraisīt arī tauku nogulsnēšanos ķermeņa vēdera rajonā.
Kad cilvēkam sākas pastāvīga depresijas sajūta, ir ļoti svarīgi meklēt medicīnisku palīdzību. Var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu saikni starp kortizolu un depresiju. Recepšu medikamenti bieži var palīdzēt mazināt dažus depresijas simptomus, piemēram, bezmiegu un zemu enerģijas līmeni. Var izrakstīt arī zāles, kas uzlabo garastāvokli. Konsultāciju meklēšana vai pievienošanās vietējai atbalsta grupai var būt noderīga arī jaunu paņēmienu apgūšanā depresijas sajūtu pārvarēšanai gan pacientam, gan aprūpētājam.