Kāda ir saikne starp prolaktīnu un FSH?

Prolaktīna galvenais un vislabāk zināmais uzdevums ir krūts dziedzera sagatavošana piena ražošanai un piena veidošanas uzturēšana pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā prolaktīna līmenis pakāpeniski pieaug, bet augstais estrogēnu un progesterona līmenis pienu ražot neļauj. Pēc placentas atdalīšanās šo hormonu līmenis strauji krīt, bremze pazūd, un piena ražošana sākas.

Prolaktīna receptori atrodas ne tikai krūts dziedzerī. Tie ir arī dzimumdziedzeros, nierēs, imūnsistēmas šūnās un smadzenēs, un prolaktīnam piedēvē arī lomu uzvedības un vielmaiņas regulācijā. Tomēr klīniski nozīmīgākā tā darbība ir tieši laktācija un dzimumfunkcijas nomākums.

Prolaktīna līmenis nav nemainīgs diennakts laikā. Tas ir augstāks miegā un agri no rīta un zemāks dienas otrajā pusē, un to var īslaicīgi paaugstināt stress, fiziska slodze, dzimumakts, krūšu galu stimulācija un pat asins nodošanas procedūra, ja cilvēks ir saspringts.

Sievietei FSH cikla pirmajā pusē liek augt olnīcas folikuliem un nodrošina, ka tajos esošās granulozas šūnas ražo estradiolu. No vairākiem sākotnēji augošiem folikuliem parasti nobriest viens, jo pieaugošais estradiols un inhibīns B pazemina FSH līmeni un pārējie folikuli atpaliek.

Vīrietim FSH darbojas uz sēklinieku Sertoli šūnām un nodrošina spermatoģenēzes uzturēšanu. Testosterona ražošanu vada luteinizējošais hormons, tāpēc vīrietim šie divi hormoni atbild par dažādām sēklinieka funkcijām.

FSH līmenis pats par sevi neko nenozīmē bez konteksta. Sievietei tas jāinterpretē kopā ar cikla dienu, estradiolu un citiem rādītājiem, jo cikla vidū un menopauzē vērtības krasi atšķiras.

Saikne ir netieša un iet caur hipotalāmu. Prolaktīns spēj iedarboties uz hipotalāma neironiem, kas veido gonadoliberīnu, un samazināt to izdales impulsu biežumu. Tas notiek gan tiešā ceļā, gan ar starpniekneironu palīdzību, kuri parasti gonadoliberīna šūnas stimulē.

1. Prolaktīna līmenis asinīs pieaug, piemēram, zīdīšanas vai audzēja dēļ.
2. Hipotalāmā samazinās gonadoliberīna impulsu biežums un amplitūda.
3. Hipofīzes gonadotropās šūnas saņem mazāk stimula un samazina FSH un luteinizējošā hormona izdali.
4. Olnīcā folikuli neattīstās līdz galam, estradiola līmenis paliek zems, ovulācija nenotiek.
5. Menstruācijas kļūst neregulāras vai izzūd pavisam, un var parādīties piena izdalīšanās no krūtīm.
6. Ja prolaktīna cēlonis tiek novērsts, ķēde atjaunojas apgrieztā secībā, parasti dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

Tabula palīdz noturēt prātā, ka runa ir par diviem atsevišķiem hormoniem ar atšķirīgu regulāciju, kurus vieno tikai kopīgā vadības ķēde.

Zīdīšanas laikā krūts gala kairinājums izraisa prolaktīna izdales vilni, un vienlaikus signāls no krūts kavē gonadoliberīna impulsus. Tāpēc daudzām sievietēm pirmajos mēnešos pēc dzemdībām menstruācijas neatjaunojas. Šo stāvokli sauc par laktācijas amenoreju, un tas ir fizioloģisks, nevis slimība.

Šīs aizsardzības pakāpe ir ļoti atkarīga no zīdīšanas veida. Jo retākas ir barošanas reizes un jo garāki pārtraukumi, jo ātrāk atjaunojas ovulācija. Svarīgi ir tas, ka ovulācija atjaunojas pirms pirmajām menstruācijām, tātad grūtniecība var iestāties, pirms sieviete pamana jebkādu ciklu.

• Barošana tikai ar krūti, bez piebarošanas un bez papildu šķidrumiem, uztur prolaktīna līmeni augstāku.
• Biežas barošanas reizes, arī naktīs, ir svarīgākas nekā kopējais barošanas ilgums dienā.
• Jau pirmās menstruācijas pēc dzemdībām nozīmē, ka aizsardzības mehānisms vairs nedarbojas.
• Pēc sešiem mēnešiem, kad sākas piebarošana, paļauties uz zīdīšanu kā kontracepciju nevar.
• Kontracepcijas izvēle zīdīšanas laikā jāpārrunā ar ginekologu, jo ne visas metodes zīdīšanas periodā ir piemērotas.

Ārpus grūtniecības un zīdīšanas noturīgi paaugstināts prolaktīns ir iemesls meklēt cēloni. Simptomi sievietei ir neregulāras vai izzudušas menstruācijas, neauglība, piena veida izdalījumi no krūtīm un maksts gļotādas sausums. Vīrietim tie ir samazināta dzimumtieksme, erekcijas traucējumi, spermatozoīdu skaita samazināšanās un dažkārt krūšu dziedzeru palielināšanās.

Ilgstoši nomākts dzimumhormonu līmenis abiem dzimumiem palielina kaulu masas zuduma risku, tāpēc problēma nav tikai reproduktīva. Ja hipofīzes audzējs ir liels, var pievienoties galvassāpes un redzes lauka sašaurināšanās, jo audzējs spiež uz redzes nervu krustojumu. Pēkšņas stipras galvassāpes ar redzes pasliktināšanos ir iemesls neatliekamai palīdzībai.

• Grūtniecība: pirmais, kas jāizslēdz, ja sievietei izzūd menstruācijas.
• Medikamenti: daļa antipsihotisko līdzekļu, pretvemšanas līdzekļi, daži antidepresanti un asinsspiediena medikamenti.
• Prolaktinoma: labdabīgs hipofīzes audzējs, kas pats ražo prolaktīnu.
• Neārstēta hipotireoze, jo hipotalāma tirotropīnu atbrīvojošais hormons stimulē arī prolaktīna izdali.
• Hipofīzes kātiņa saspiešana ar citu veidojumu, kas pārtrauc dopamīna bremzi.
• Hroniska nieru slimība un smaga aknu mazspēja, kas palēnina prolaktīna izvadīšanu.
• Krūšu kurvja sienas kairinājums, piemēram, pēc jostas rozes vai operācijas šajā apvidū.

Prolaktīnu nosaka no vēnas asinīm. Paraugu ieteicams ņemt mierīgā stāvoklī, vēlams rīta pusē un ne uzreiz pēc pamošanās, fiziskas slodzes, dzimumakta vai krūšu izmeklēšanas, jo visi šie faktori vērtību īslaicīgi paaugstina. Viena nedaudz paaugstināta vērtība nav diagnoze, un to parasti pārbauda atkārtoti.

Ja prolaktīns ir noturīgi augsts, papildus pārbauda vairogdziedzera darbību, nieru rādītājus, pārskata lietotos medikamentus un izslēdz grūtniecību. Ja skaidra cēloņa nav, endokrinologs nozīmē hipofīzes magnētisko rezonansi, un, ja veidojums ir liels, arī redzes lauku pārbaudi pie oftalmologa.

Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Medikamentu izraisītu paaugstinājumu risina kopā ar ārstu, kas medikamentu nozīmējis, un patvaļīgi pārtraukt psihiatriskos medikamentus nedrīkst. Prolaktinomas gadījumā parasti lieto dopamīna agonistus, kas atjauno hipotalāma bremzi, un daudziem pacientiem tie samazina arī paša audzēja izmēru.

Pirmā sajaukšana ir starp augstu prolaktīnu un menopauzi. Abos gadījumos menstruācijas var izzust, bet hormonu aina ir pretēja: menopauzē FSH ir augsts, jo olnīcas vairs neatbild, savukārt augsta prolaktīna gadījumā FSH ir zems vai normas zemākajā daļā. Tieši tāpēc, izmeklējot menstruāciju izzušanu, nosaka abus rādītājus.

Otrā sajaukšana ir ar policistisko olnīcu sindromu, kurā arī ir neregulārs cikls un ovulācijas trūkums, bet mehānisms ir cits un iesaistīti ir androgēni. Trešā ir izdalījumu no krūts tulkošana: piena veida izdalījumi no abām krūtīm no vairākiem kanāliem liecina par prolaktīna darbību, savukārt asiņaini izdalījumi no vienas krūts viena kanāla vienmēr jāizmeklē atsevišķi un steidzami.

Pirmais ir makroprolaktīns. Daļai cilvēku prolaktīns asinīs saistās ar imūnglobulīnu un veido lielu kompleksu, kas bioloģiski gandrīz nedarbojas, bet analīzē tiek uzskaitīts. Tāds cilvēks ir pilnīgi vesels, viņam nav ne cikla traucējumu, ne galaktorejas, bet analīzes atbilde ir paaugstināta. Tieši tāpēc endokrinologs neskaidros gadījumos lūdz laboratorijai noteikt makroprolaktīna daļu, pirms sāk jebkādu izmeklēšanu vai ārstēšanu.

Otrais ir pretēja virziena kļūda. Ļoti lielu prolaktinomu gadījumā prolaktīna koncentrācija var būt tik augsta, ka analīzes metode to nolasa maldinoši zemu. Ja attēlā ir liels hipofīzes veidojums, bet prolaktīns tikai nedaudz paaugstināts, laboratorija paraugu atšķaida un pārbauda vēlreiz. Abi šie piemēri labi parāda, ka hormona rezultāts vienmēr jāinterpretē kopā ar simptomiem, nevis atsevišķi.