Kas ir FSH receptors?

Granulozes šūnas apņem olšūnu folikulā. FSH signāls liek tām dalīties, augt un pārveidot no apkārtējām šūnām saņemtos androgēnus par estradiolu. Folikuls aug, estrogēnu līmenis asinīs ceļas.

Tas pats signāls liek granulozes šūnām parādīt uz savas virsmas arī LH receptorus, un tieši tas sagatavo folikulu ovulācijai. Tātad FSH receptors ir ne tikai augšanas slēdzis, bet arī nobriešanas pakāpes rādītājs.

Atgriezeniskā saite iet pretējā virzienā: granulozes šūnas ražo inhibīnu, kas hipofīzei liek FSH izdali samazināt. Šis loks izskaidro, kāpēc, olnīcu rezervei izsīkstot, FSH līmenis asinīs pieaug: nav vairs kam nosūtīt bremzējošo signālu.

Sertoli šūnas sēklinieku kanāliņos ir auklītes spermatozoīdu priekštečiem: tās baro attīstošās šūnas, veido asins un sēklinieku barjeru un uztur kanāliņa iekšējo vidi. FSH receptora ieslēgšana šīs atbalsta funkcijas pastiprina un nosaka, cik daudz dīgļšūnu vispār var tikt uzturēts.

Svarīgi, ka testosterona ražošana ar šo receptoru nav saistīta: to veic Leidiga šūnas, kuras atbild uz citu hipofīzes hormonu. Tāpēc vīrietim ar FSH signāla traucējumiem var būt slikti spermas rādītāji, bet pilnīgi normāls testosterona līmenis un normāla dzimumtieksme.

Ja receptors ģenētiska defekta dēļ nedarbojas, hormona asinīs ir daudz, bet atbildes nav. Sievietei tas izpaužas kā pubertātes aizture vai priekšlaicīga olnīcu nepietiekamība ar augstu FSH līmeni; vīrietim galvenokārt kā spermatoģenēzes traucējumi.

Pastāv arī pretējs, ļoti rets variants, kurā receptors ir pārmērīgi jutīgs. Tad olnīcas var pārmērīgi reaģēt pat uz normālu hormona daudzumu, un rodas olnīcu hiperstimulācijas aina bez ārstēšanas ar zālēm.

Ikdienas praksē receptora īpašības ir svarīgas mākslīgās apaugļošanas laikā. Cilvēki ar dažādiem receptora gēna variantiem uz vienu un to pašu zāļu devu atbild nevienādi, un tas daļēji izskaidro, kāpēc stimulācijas shēmas tiek pielāgotas individuāli.

Pie ārsta jādodas, ja gada laikā neizdodas grūtniecība regulāras dzimumdzīves apstākļos, sievietēm pēc trīsdesmit pieciem gadiem pēc pusgada, kā arī tad, ja menstruācijas kļūst neregulāras vai izzūd, ja pubertāte iestājas ļoti vēlu vai ja ir vairākkārtējas grūtniecības zaudēšanas. Ar to nodarbojas ginekologs, reproduktologs, endokrinologs un androloģijā sagatavots urologs.

Visbiežāk FSH receptoru jauc ar pašu FSH. Hormons ir glikoproteīns, kas riņķo asinīs un ko var izmērīt parastā analīzē; receptors ir šūnas membrānas olbaltumviela, un to ikdienas analīzēs nemēra. Kad ārsts saka, ka FSH ir augsts, runa ir par hormonu, nevis par receptoru.

Otrs sajaukums ir starp FSH un LH receptoriem. Tie ir tuvi radinieki un darbojas pēc viena principa, taču atrodas dažādās šūnās un izraisa dažādu atbildi: FSH receptors uztur folikula augšanu un spermatoģenēzes atbalstu, LH receptors ierosina ovulāciju un dzimumhormonu ražošanu.

Trešais pārpratums ir domāt, ka augsts FSH līmenis vienmēr nozīmē labu auglību, jo hormons ir tas, kas folikulus stimulē. Patiesībā ir otrādi: augsts līmenis parasti liecina, ka olnīcas uz signālu vairs neatbild, un hipofīze skaļumu palielina.