Retorika ir komunikācijas paņēmienu izpēte un prakse, ko izmanto tādos nolūkos kā zināšanu nodošana, viedokļu maiņa un noteiktu darbību pamudināšana. Retorikas un pārliecināšanas prakse ir cieši saistīta, jo pārliecināšanas nolūkos parasti tiek izmantoti dažādi retorikas paņēmieni. Pārliecināšana īpaši attiecas uz dažādu vispārēji retorisku paņēmienu izmantošanu, lai mainītu uzskatus vai mudinātu uz konkrētu rīcību. Retorikas un pārliecināšanas paņēmieni dažkārt ietver labi organizēta loģiska gadījuma prezentāciju, kas mēģina parādīt konkrētas idejas iemeslu. Citas retorikas un pārliecināšanas metodes tā vietā paļaujas uz emocijām vai autoritāti.
Loģika ir izplatīts pārliecināšanas instruments, jo to var izmantot, lai objektīvi parādītu idejas pareizību noteiktos kontekstos. Dažos gadījumos ir jāizmanto citas retoriskas metodes, lai sagatavotu vai atvērtu klausītāju loģiskam argumentam. Tātad retorika un pārliecināšana ir jāizmanto kopā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
Dažreiz konkrētam priekšlikumam nav derīga loģiska argumenta vai loģiskais arguments ir balstīts uz zināšanām, kuras klausītājam ir pārāk grūti saprast. Zinātniekam, piemēram, politiķim, kurš maz zina par zinātni, iespējams, būs jāpaskaidro sava finansējuma nepieciešamība. Šādos gadījumos retorika un pārliecināšana var ietvert apelāciju uz emocijām vai autoritāti, nevis uz saprātu un loģiku. Biomedicīnas pētnieks var mēģināt apelēt uz politiķa emocijām, runājot par to, cik bērnu varētu ietaupīt valsts finansējums pētījumiem. Viņš var arī izmantot retorikas un pārliecināšanas paņēmienus, lai uzsvērtu savas zināšanas, tādējādi apelējot pie savas autoritātes šajā jautājumā.
Arī ētika ir svarīga gan retorikā, gan pārliecināšanā. Cilvēki mēdz justies labāk, pieņemot ētiski pamatotus lēmumus, un bieži vien ir viegli uzbrukt ētiski apšaubāmām pozīcijām. Demonstrējot noteiktas nostājas pielāgošanas ētisko nozīmi, neatkarīgi no pozīcijas loģikas, argumentam var dot lielu nopelnu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka retoriskajiem paņēmieniem nav nekā kopīga ar pareizumu. Retorikas un pārliecināšanas paņēmienus var izmantot, lai aizstāvētu nepareizu vai neētisku nostāju tikpat labi kā pareizu un ētisku pozīciju. Jo īpaši emocionālus aicinājumus parasti izmanto, lai argumentētu punktus, kuriem nav racionālu argumentu. Cilvēki parasti rīkojas neracionāli emociju, piemēram, dusmu vai skumju, dēļ. Retorikas paņēmienu apzināšanās var padarīt cilvēku daudz mazāku iespējamību, ka cilvēks pieķersies šādiem paņēmieniem bez saprātīga loģiskā atbalsta.