Vienkāršākajā nozīmē attiecības starp neirotransmiteriem un garastāvokli ir “cēloņa un seku” attiecības, kur neirotransmiteri var radīt noteikta veida noskaņas vai emocijas. Konkrētais neirotransmiteru veids un daudzums ir ļoti svarīgi faktori, kas ietekmē to, kādu noskaņojumu cilvēks var izjust. Papildus tam, ka neirotransmiteriem ir ietekme uz emocijām, tiem ir būtiska loma nervu sistēmā, jo būtībā tie ir vēstneši, kas skrien uz smadzenēm un dažādām ķermeņa daļām un no tām.
Ir vairāki neirotransmiteru veidi, un tos var klasificēt vienkārši kā “uzbudinošus” vai “inhibējošus”, jo tie var savienoties ar noteiktiem receptoriem un radīt noteiktas noskaņas. Kā liecina termini, ierosinošie neirotransmiteri “uzbudina” vai stimulē smadzenes, izraisot aktīvākas, lai gan ne vienmēr pozitīvas emocijas. Viens no ierosinošiem neirotransmiteru piemēriem būtu adrenalīns, kas bieži ir saistīts ar enerģisku noslieci un sirdsdarbības ātruma palielināšanos. Dopamīns ir vēl viens uzbudinošs neirotransmiters, ko smadzenes atbrīvo pēc tam, kad cilvēks ir iesaistījies patīkamās aktivitātēs, piemēram, ēd, vingro vai romantiskā randiņā. Papildus neirotransmiteru saistībai ar garastāvokli, atmiņa, mācīšanās un uzmanība ir arī svarīgi procesi, ko ietekmē šie neirotransmiteri.
No otras puses, inhibējošie neirotransmiteri kontrolē gan uzbudinošos neirotransmiterus, gan garastāvokli un “neļauj” pēdējiem neirotransmiteriem sūtīt pārāk daudz signālu, radot nomierinošu ietekmi uz garastāvokli. Viens no šiem neirotransmiteriem ir gamma aminosviestskābe (GABA), kas palīdz neironiem no jauna stabilizēties pēc stimulējošu neirotransmiteru un garastāvokļa palielināšanās, kā rezultātā samazinās trauksme un stresa līmenis. Vēl viens inhibējošais neiromediators ir serotonīns, kura pietiekams daudzums, domājams, veicina laimes un miera sajūtu un sagatavo organismu atveseļošanai miega stundās.
Neirotransmiteru saistība ar garastāvokli ir ļoti svarīgs elements ne tikai cilvēka fizioloģiskajai veselībai, bet arī psiholoģiskajai labklājībai. Galvenais ir pietiekams un līdzsvarots neirotransmiteru līmenis. Piemēram, pārāk daudz uzbudinošu neirotransmiteru, piemēram, dopamīna un adrenalīna, var izraisīt šizofrēniju un bezmiegu, jo tie bieži pārmērīgi stimulē smadzenes. No otras puses, zems inhibējošo neirotransmiteru, piemēram, serotonīna, līmenis bieži tiek novērots cilvēkiem, kuri cieš no depresijas, trauksmes lēkmēm un obsesīvi kompulsīviem traucējumiem (OCD).
Lai cīnītos pret neregulāru neirotransmiteru līmeni un garastāvokli, īpaši, ja tie pārvēršas par psiholoģiskiem traucējumiem, ārsti bieži izraksta tādus medikamentus kā selektīvi serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) vai serotonīna-norefinefrīna atpakaļsaistes inhibitori (SNRI), kā arī dažas konsultācijas un uzvedības terapija. Veselīgs dzīvesveids ir arī ļoti svarīgs, jo pārtika un vingrinājumi var veicināt neirotransmiteru izdalīšanos. Piemēram, ēdot veselīgus proteīnus, piemēram, zivis, pienu un mājputnus, var paaugstināties dopamīna līmenis, savukārt treniņš var signalizēt smadzenēm, lai tās atbrīvotu vairāk serotonīna un adrenalīna.