Kādas atceres dienas Latvijā atzīmē augustā?
Īsā atbilde
Augustā Latvijā atzīmē vairākas nozīmīgas atceres dienas: 11. augustā piemin brīvības cīnītājus un 1920. gada miera līgumu ar Padomju Krieviju, 21. augustā konstitucionālā likuma pieņemšanu 1991. gadā, bet 23. augustā Molotova un Ribentropa pakta un Baltijas ceļa gadadienu.
Svarīgākais, kas jāsaprot par augustu, ir tas, ka neviena no šīm dienām nav brīvdiena. Latvijas tiesību akti atsevišķi nošķir svētku dienas, kurās nestrādā, atceres dienas, kurās notiek piemiņas pasākumi un attiecīgi noformē karogus, un atzīmējamās dienas. Augusta datumi pieder pie atceres un atzīmējamām dienām, tāpēc darbs rit kā parasti, bet valsts un pašvaldību iestādēs notiek piemiņas pasākumi.
11. augusts saistīts ar 1920. gadā parakstīto Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu, ar kuru otra puse atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju. Šo dienu atzīmē kā brīvības cīnītāju piemiņas dienu, un tā ir cieši saistīta ar Latvijas Brīvības cīņām, kuru dalībnieku kapi ir gandrīz katrā novadā. Piemiņas pasākumi parasti notiek Brāļu kapos un pie vietējiem brīvības cīņu pieminekļiem.
21. augusts atgādina par 1991. gadu, kad Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, izbeidzot pārejas periodu un apstiprinot pilnīgu neatkarības atjaunošanu. Šis datums nav tas pats, kas 4. maijs: maijā tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu ar pārejas periodu, bet augustā, Maskavas puča dienās, pāreja tika pārtraukta un neatkarība kļuva pilnīga.
23. augusts ir divkārša gadadiena. 1939. gadā šajā dienā tika parakstīts Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums ar slepenajiem papildu protokoliem, kuri sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās un noteica Baltijas valstu likteni. Tieši piecdesmit gadus vēlāk, 1989. gadā, Baltijas valstu iedzīvotāji izveidoja Baltijas ceļu, sadodoties rokās no Tallinas līdz Viļņai. Eiropas Savienībā šī diena tiek atzīmēta kā staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena.
Augustā iekrīt arī divi citi datumi, kurus bieži piemin. 1975. gada 1. augustā tika parakstīts Helsinku Nobeiguma akts, uz kuru vēlāk atsaucās cilvēktiesību aizstāvji visā padomju blokā, tostarp Latvijā. 1994. gada 31. augustā Latviju atstāja pēdējās Krievijas armijas vienības, un šo dienu mēdz atzīmēt kā okupācijas armijas izvešanas gadadienu. Abi datumi labi parāda, cik īss laiks pagājis no okupācijas līdz mūsdienām.
Ja vēlaties pārbaudīt, kura diena ir svētku, kura atceres un kura atzīmējamā diena, atveriet likumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām portālā likumi.lv. Tas ir vienīgais avots, kurā saraksts ir pilnīgs un aktuāls, jo to laiku pa laikam papildina. Tur redzams arī, kuras dienas ir saistītas ar karoga izkāršanu, un tieši šo sarakstu vērts pārrakstīt savā kalendārā, nevis paļauties uz atmiņu.
Kā atzīmēt jēgpilni
Vienkāršākais veids ir apmeklēt vietējo piemiņas pasākumu, kuru rīko pašvaldība vai skola, un tie tiek izsludināti pašvaldības mājaslapā. Otrs ir aiziet uz tuvāko brīvības cīņu vai represiju piemiņas vietu, jo lielākajā daļā novadu tāda ir, un tās bieži paliek neapmeklētas tieši atceres dienā.
Ģimenēs ar bērniem strādā vienkārša metode: izstāstīt vienu konkrētu cilvēka stāstu, nevis datumu virkni. Baltijas ceļa dalībnieku atmiņas un represēto atmiņu krājumi ir publicēti un pieejami bibliotēkās, un tieši personīgie stāsti padara notikumu saprotamu.
Biežākie pārpratumi
Pirmais ir jaukt 4. maiju ar 21. augustu un 18. novembri. 18. novembrī 1918. gadā tika proklamēta valsts, 4. maijā 1990. gadā pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu, bet 21. augustā 1991. gadā neatkarība tika apstiprināta bez pārejas perioda.
Otrais ir pieņemt, ka atceres dienā automātiski jāizkar karogs. Karoga izkāršanas dienas nosaka atsevišķs regulējums, un tas ne vienmēr sakrīt ar visām atceres dienām, tāpēc pirms karoga izkāršanas vai sēru lentes piestiprināšanas ieskatieties valsts karoga likumā.
Baltijas ceļš kā atsevišķs stāsts
1989. gada 23. augustā igauņi, latvieši un lietuvieši izveidoja nepārtrauktu dzīvu ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai, un tās garums bija aptuveni seši simti kilometru. Dalībnieku skaitu vēsturnieki lēš aptuveni divos miljonos, un akcija bija rūpīgi organizēta: cilvēkus uz noteiktiem ceļa posmiem veda ar autobusiem, lai ķēde nekur nepārtrūktu.
Baltijas ceļa dokumentārais mantojums ir iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa reģistrā, tāpēc fotogrāfijas, saraksti un organizatoru dokumenti ir saglabāti un pieejami pētniecībai. Ja vēlaties redzēt oriģinālos materiālus, tie glabājas arhīvos un muzejos, un gadadienās tie bieži tiek izstādīti.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas notika 17. augustā?Latvijai svarīgākais 17. augusta notikums ir 1998. gada Krievijas finanšu krīze, kad Maskava faktiski atzina maksātnesp…
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik maksā priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā?Latvijā Valsts prezidentu ievēlē Saeima, tāpēc nacionālas prezidenta vēlēšanu kampaņas ar miljonu budžetiem šeit nav vi…
- Kā es varu pārbaudīt pasi?Pase ir valdības izdots dokuments, ko izmanto identifikācijai, galvenokārt starptautisko ceļojumu laikā. Robežu drošība…