Slāpeklis ir elements ar atomu skaitu septiņi. Diatomiskais slāpeklis jeb slāpeklis, kas sastāv no diviem saistītiem atomiem, ir dzidra, bez smaržas gāze, kas veido lielu daļu Zemes atmosfēras. Tā ir ārkārtīgi stabila molekula, kas pretojas izmaiņām dažādos apstākļos. Slāpekļa viršanas temperatūra ir ļoti zema, tāpēc ikdienas temperatūrā tas veido gāzi; tomēr šķidro slāpekli parasti izmanto kā aukstumaģentu. Slāpekļa īpašībām, tostarp tā stabilitātei un zemajai viršanas temperatūrai, ir liela nozīme gan bioloģijā, gan cilvēku sabiedrībā.
Daudzas slāpekļa īpašības izriet no tā stiprās trīskāršās elektronu saites. Atomi parasti ir visstabilākie, ja to visattālākajā apvalkā vai visattālākajā reģionā no kodola ir astoņi elektroni. Vienam slāpekļa atomam ārējā apvalkā ir pieci elektroni. Tāpēc diviem slāpekļa atomiem ir tendence koplietot trīs no šiem elektroniem savā starpā, ļaujot katram atomam baudīt astoņu elektronu stabilitāti. Tas ir iemesls, kāpēc stabilitāte ir viena no slāpekļa īpašībām.
Vēl viena no slāpekļa īpašībām ir tā zemā viršanas temperatūra. Atmosfēras spiedienā slāpeklis vārās pie -320 grādiem pēc Fārenheita (-196 grādiem pēc Celsija). Šķidrais slāpeklis parādās kā dzidrs šķidrums, kas līdzīgs ūdenim. To var uzglabāt īpašās saldētavās un īsu laiku iznest brīvā dabā, pirms tas pilnībā izvārās. Tehniķi bieži izmanto šķidro slāpekli kā kriogēno aukstumaģentu vai vielu, kas var atdzesēt citas iekārtas vai ierīces.
Zemes atmosfērā slāpeklis veido 78.1% no gaisa tilpuma. Tomēr lielākā daļa šī divatomiskā slāpekļa nav pieejama organismiem, jo tā ir stabilā molekulārajā formā. Dažas baktērijas var salauzt slāpekļa trīskāršo saiti un pievienot ūdeņraža un skābekļa molekulas vienam slāpekļa atomam. Slāpekļa īpašības ļauj atbrīvot enerģiju, kad augi un dzīvnieki izmanto šos baktēriju veidotos savienojumus. Visbeidzot, dažas baktērijas var atgriezt slāpekli tā sākotnējā formā un izdalīt to atmosfērā, kas ir pazīstams kā slāpekļa cikls.
Cilvēks, attīstījies atmosfērā, kurā dominē slāpeklis, bioloģiskās pamatfunkcijas paļaujas uz elementu. Slāpekļa īpašības ir noderīgas arī rūpnieciskos lietojumos. Savienojumā ar ūdeņradi vai skābekli slāpeklis var veidot savienojumus, kas deg vai eksplodē, izdalot enerģiju kā siltumu. Savienojumā ar oglekli slāpeklis veido cianīdu, kas ir noderīgs kalnrūpniecībā un medicīnā. Tomēr slāpeklis var būt bīstams, ja ar to rīkojas nepareizi — ir nepieciešami vairāki piesardzības pasākumi, lai droši strādātu ar slāpekli.