Visbiežāk sastopamās fenofibrāta blakusparādības ir sastrēgumi krūtīs, apgrūtināta elpošana un kuņģa-zarnu trakta problēmas. Daudziem pacientiem ir arī galvassāpes un muguras, kāju un roku sāpes. Šīm fenofibrāta blakusparādībām parasti nav nepieciešama medicīniska palīdzība, un tās bieži izzūd, organismam pierodot pie medikamentiem. Retos gadījumos fenofibrāts var izraisīt nopietnas blakusparādības, kurām nepieciešama medicīniska iejaukšanās un kuras var būt dzīvībai bīstamas, piemēram, izsitumus, nātreni un asiņu klepu.
Lielākajai daļai pacientu fenofibrāta blakusparādības var būt apgrūtinošas, taču tām nav nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, aizcietējums, grēmas un caureja, ir bieži sastopamas fenofibrāta blakusparādības. Daudzi cilvēki, kuri lieto šīs zāles, ziņo arī par galvassāpēm, sāpēm mugurā, kājās un rokās, kā arī par sastrēgumiem krūtīs. Kad organisms pielāgojas medikamentiem, šīs blakusparādības izzūd un galu galā izzūd. Ja tās saglabājas vai kļūst smagas, pēc iespējas ātrāk par to jāpaziņo ārstam, kurš izrakstījis zāles.
Dažas fenofibrāta blakusparādības ir reti sastopamas. Dažiem pacientiem var rasties vēdera uzpūšanās ar hroniskiem gremošanas traucējumiem, tumšs urīns un dzeltena āda vai acis. Apetītes zudums, muskuļu krampji un neparasti zilumi un asiņošana ir saistīta arī ar šo medikamentu. Personai, kas lieto fenofibrātu, kas sāk klepot asinis, izjūt sāpes elpošanas laikā vai pūšļu veidošanos un ādas lobīšanos, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Pacientiem, kuri lieto fenofibrātu, jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, ja rodas noteiktas pazīmes un simptomi. Jāziņo par neizskaidrojamām muskuļu sāpēm vai vājumu, ko pavada nogurums un drudzis. Ārsts arī vēlēsies uzzināt, vai pacientam rodas kādas infekcijas pazīmes, piemēram, iekaisis kakls vai drudzis.
Sievietēm, kurām iestājas grūtniecība, jāapsver fenofibrāta lietošanas pārtraukšana, jo zāles var izraisīt iedzimtus defektus. Tiem, kuriem ir bijusi vai pašlaik ir žultspūšļa, nieru vai aknu slimība, jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Apsverot fenofibrāta lietošanu, ārsts var arī jautāt par diabēta vai hipotireozes vēsturi. Šis ārstēšanas kurss ir visefektīvākais, ja to kombinē ar diētu ar zemu tauku saturu un zemu holesterīna līmeni.
Šīs zāles ir pretlipēmisks līdzeklis, kas paātrina holesterīna izvadīšanas procesus no cilvēka ķermeņa. Apvienojumā ar diētu ar zemu tauku saturu fenofibrāts palīdz samazināt taukskābju vielu, piemēram, triglicerīdu un holesterīna, daudzumu un palielina augsta blīvuma lipoproteīnu daudzumu asinīs. Ja šīm taukainajām vielām ļauj uzkrāties gar artēriju sienām, samazinās asins plūsma un skābekļa piegāde sirdij un smadzenēm, kā arī citām ķermeņa zonām. Tā rezultātā palielinās insultu, sirds slimību un lēkmju, kā arī stenokardijas risks.
Tāpat kā citas zāles, fenofibrāts var mijiedarboties ar citām zālēm, vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Antikoagulanti, diurētiskie līdzekļi un beta blokatori var ietekmēt fenofibrāta blakusparādības, kā arī devas. Ārsts arī vēlēsies uzzināt, vai pacients lieto hormonālos kontracepcijas līdzekļus, imūnsupresantus un takrolīmu.
Fenofibrāts ir pieejams kā tablete, kapsula un ilgstošās darbības kapsula, visas iekšķīgi. Devas specifika atšķiras starp šo zāļu zīmoliem, kā arī pacientiem. Vairumā gadījumu devu pielāgo, pamatojoties uz laboratorijas testiem, kas veikti, lai noteiktu, kā zāles ietekmē taukskābju līmeni pacienta asinīs. Ja šie līmeņi nesamazinās divu mēnešu laikā pēc zāļu lietošanas sākuma, ārsts var pārtraukt ārstēšanu un izmēģināt alternatīvu medikamentu.