Kādas piemiņas dienas Latvijā atzīmē novembrī?
Īsā atbilde
Novembra divas galvenās dienas ir 11. novembris jeb Lāčplēša diena, kad piemin Brīvības cīņās kritušos, un 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena. Atšķirība ir arī praktiska: 18. novembris ir svētku diena, kad nestrādā, bet 11. novembris nav brīvdiena.
Lāčplēša diena saistīta ar 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija pie Rīgas sakāva Bermonta vadīto karaspēku. Uzvara nostiprināja jaunās valsts spēju sevi aizstāvēt, un tās piemiņai iedibināts Lāčplēša Kara ordenis, ko piešķīra Brīvības cīņu dalībniekiem. Šajā dienā pie Rīgas pils mūra tiek liktas svecītes, notiek lāpu gājiens, bet novados piemiņas brīži norisinās pie brīvības cīņu pieminekļiem un kapos.
18. novembris atgādina par 1918. gadu, kad Latviešu teātra telpās, kurās mūsdienās darbojas Nacionālais teātris, tika proklamēta Latvijas Republika. Tā ir valsts svētku diena, kad iestādes nestrādā un valstī notiek svinīgi pasākumi, militārā parāde un salūts. Ja svētku diena iekrīt nedēļas nogalē, likums noteiktos gadījumos paredz brīvdienas pārcelšanu, tāpēc konkrētā gada kārtību vērts pārbaudīt likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
Abas dienas mēdz sajaukt, jo tās atrodas nedēļas attālumā un abās plīvo karogi. Vienkāršākais veids, kā tās atšķirt, ir saturs: 11. novembris ir armijas un kritušo karavīru piemiņas diena, tāpēc tās noskaņa ir klusa un pieminoša, bet 18. novembris ir valsts dibināšanas svētki ar svinīgu raksturu. Valsts karogu izkar abās dienās, un tās abas ir iekļautas karoga likumā noteiktajās dienās.
Novembrī saglabājusies arī senāka, ar valsti nesaistīta tradīcija: Mārtiņdiena 10. novembrī iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu tautas kalendārā. Ar to saistītas ķekatas jeb budēļi, maskošanās un mielasts, un mūsdienās to visbiežāk atzīmē skolās, muzejos un brīvdabas pasākumos. Tā ir laba iespēja bērniem parādīt, ka novembrī Latvijā satiekas divas dažādas piemiņas kārtas: valstiskā un gadskārtu tradīcija.
Ja vēlaties piedalīties, praktiskā secība ir vienkārša. Vispirms pārbaudiet pašvaldības mājaslapā vietējo pasākumu laikus, jo tie mēdz sākties agrāk nekā Rīgas pasākumi. Pēc tam padomājiet par apģērbu un sveču aizsardzību pret vēju, jo pasākumi notiek ārā un novembrī laiks ir drēgns. Visbeidzot, ja dodaties uz Rīgas pasākumiem ar bērniem, ierēķiniet, ka gājiena laikā tiek slēgtas ielas un sabiedriskā transporta maršruti mainās.
Novembrim ir arī sava sēru puse, ko sabiedrībā piemin retāk. Brīvības cīņās un abos pasaules karos kritušo kapi Latvijā ir gandrīz katrā pagastā, un daudzi no tiem nav apkopti. Talkas kapu sakopšanā pirms 11. novembra rīko skolas, jaunsargi un biedrības, un pieteikties tajās var ikviens. Tas ir daudz konkrētāks veids, kā atzīmēt dienu, nekā ieraksts sociālajos tīklos.
Karogs un sveces novembra dienās
Abās dienās valsts karogu izkar pie ēkām, un šī prasība attiecas arī uz dzīvojamām mājām, kur to izpilda īpašnieks vai pārvaldnieks. Pārbaudiet, vai karogs nav izbalējis un vai stiprinājums ir drošs, jo novembra vējš ir tieši tas laiks, kad slikti nostiprināts karogs nokrīt zemē.
Svecītes pie piemiņas vietām liek stikla vai metāla traukos, un pēc pasākuma tās ir jāsavāc. Daudzviet pašvaldības to dara pašas, tomēr pēc dažām dienām izdegušas svecītes zem sniega kļūst par atkritumiem, tāpēc arvien biežāk tiek aicināts savu sveci paņemt līdzi atpakaļ.
Kā par to runāt ar bērniem
Skaitļi un kauju nosaukumi bērniem neko nepasaka, toties darbojas konkrēts stāsts: viens karavīrs, viena ģimene, viena vieta pilsētā. Muzeji novembrī rīko īpašas ekskursijas tieši ģimenēm, un tās parasti ir veidotas tā, lai bērns varētu kaut ko aptaustīt un redzēt savām acīm.
Noderīgs jautājums sarunā ir tas, kāpēc valsts vispār ir vajadzīga un kas notiek, ja tās nav. Uz to var atbildēt, parādot, kas Latvijā mainījās okupācijas gados, un tas ir saprotamāk nekā datumu uzskaitījums.
Kur pārbaudīt oficiālo sarakstu
Pilns svētku, atceres un atzīmējamo dienu saraksts ir atrodams attiecīgajā likumā valsts tiesību aktu portālā, un tieši tur redzams, kura diena ir brīvdiena un kura ne. Saraksts laika gaitā ir papildināts, tāpēc vecos rakstos minētais ne vienmēr atbilst šodienas redakcijai.
Pasākumu programmas publicē pašvaldības, Aizsardzības ministrija un muzeji. Rīgā svētku norises katru gadu nedaudz atšķiras, tāpēc uz iepriekšējā gada maršrutu paļauties nevar.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik ilgi politisko kampaņu vietnes paliek internetā?ASV prezidentiem ir noteikti termiņu ierobežojumi — viņi var darboties ne vairāk kā divus termiņus jeb astoņus gadus. T…
- Cik maksā priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā?Latvijā Valsts prezidentu ievēlē Saeima, tāpēc nacionālas prezidenta vēlēšanu kampaņas ar miljonu budžetiem šeit nav vi…