Fizisko attīstību agrā bērnībā var ietekmēt vairāki faktori. Piedalīšanās tādās fiziskās aktivitātēs kā skriešana, kāpšana vai bumbas spēlēšana veicinās normālu fizisko attīstību agrā bērnībā. Pareiza diēta un uzturs zīdaiņa un mazuļa vecumā arī veicinās normālu augšanu un fizisko attīstību. Slimība vai slimība var ietekmēt bērna fizisko attīstību. Lielākā daļa medicīnas ekspertu un zinātnieku uzskata, ka iedzimtie faktori ietekmē arī izaugsmi un attīstību agrā bērnībā.
Ģenētikai ir galvenā loma fiziskajā attīstībā agrā bērnībā. Daži bērni aug šķietami ātri, bet citi ir mazāki par vidējo. Bērnam, kurš tiek uzskatīts par mazu savam vecumam, vecāki var būt īsāki par vidējo. Daudzos gadījumos bērnu fiziskās attīstības ātrums korelē ar vecāku sasniegto attīstības ātrumu tajā pašā vecumā.
Videi, kurā bērns tiek audzināts, var būt liela nozīme bērnības attīstībā. Bērniem, kuri ir pakļauti gaisa piesārņojumam, var attīstīties hroniskas plaušu slimības vai pneimonijas lēkmes. Bērns, kurš ikdienā ir pakļauts īpaši skaļam trokšņam, var ciest no dzirdes traucējumiem, kas var izpausties, uzsākot skolas gaitas. Bērniem, kuri dzīvo saspringtā vidē, var rasties slikti ēšanas paradumi, kas var veicināt aptaukošanos.
Bērni, kuri ir nepietiekami baroti, parasti piedzīvo patoloģisku fizisko attīstību. Tas var ietvert mīkstos kaulus no kalcija trūkuma vai novājinātas imūnsistēmas. Nepietiekams uzturs var izraisīt arī agrīnu zobu bojāšanos bērniem.
Turklāt bērniem, kuri nesaņem bērnības imunizāciju, var attīstīties slimība. Dažas bērnības slimības var negatīvi ietekmēt bērna fizisko attīstību vai izraisīt nopietnas veselības komplikācijas, piemēram, sirds slimības. Pēc medicīnas ekspertu domām, bērnam, kurš ir vakcinēts pret dažādām slimībām, ir lielāka iespēja normāli attīstīties.
Fiziskā attīstība var būt traucēta arī tad, ja mazi bērni regulāri nesaņem atbilstošus fiziskos vingrinājumus. Speciālisti iesaka vecākiem mudināt bērnus no trīs gadu vecuma katru dienu piedalīties fiziskās aktivitātēs. Regulāri vingrinājumi var stiprināt kaulus un muskuļus, kā arī uzlabot koordināciju ļoti maziem bērniem.
Hroniskas slimības vai nopietnas slimības, piemēram, cistiskā fibroze, vēzis vai astma, var ietekmēt arī fizisko attīstību agrā bērnībā. Daži veselības stāvokļi, piemēram, cerebrālā trieka, maziem bērniem var pasliktināt smalko motoriku un koordināciju. Daudzos gadījumos fiziskās rehabilitācijas terapija var uzlabot vai attīstīt bērna smalkās un rupjās motoriskās prasmes.