Ir daudz dažādu faktoru, kas ietekmē radošo attīstību agrā bērnībā, tostarp vecums un audzināšana. Radošā attīstība agrā bērnībā galvenokārt attiecas uz procesu, kurā bērns pēta, izmantojot radošu domu, nevis kādas konkrētas radošās estētikas attīstību. Radošas izpausmes iespējas un uzslavas par radošo izpausmi vēlāk dzīvē var rosināt lielāku interesi par mākslinieciskām nodarbēm. Tomēr tā nav stingra bērna vēlāko māksliniecisko talantu noteikšana.
Maziem bērniem radošā attīstība ir iztēles spēju attīstība, kas izpaužas aktivitātēs, kas saistītas ar mākslu. Tas var ietvert vizuālo mākslu, mūziku un stāstu stāstīšanu. Dažos gadījumos attīstību ietekmē tas, kā jaunie prāti ir veidoti, lai redzētu pasauli, kā rezultātā rodas specifiski spēles modeļi, kas ir kopīgi noteiktām vecuma grupām.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē radošo attīstību agrā bērnībā, ir vecums. Dažāda vecuma bērniem ir dažādas radošās spējas un dažādi domāšanas veidi par pasauli. Piemēram, noteiktā attīstības stadijā bērni neatšķir zīmēšanai izmantoto rīku un zīmējamo attēlu, tāpēc viņi var spēlēties ar zīmēšanas rīku tā, it kā tas būtu attēlotais objekts. Mazi bērni arī ne vienmēr saprot atšķirību starp zīmēšanas virsmu un citām virsmām, kas arī parasti ir vecuma faktors.
Vēl viens faktors, kas ietekmē radošo attīstību agrā bērnībā, ir iespēja. Bērni, kuri tiek mudināti iesaistīties radošā spēlē, šajā jomā bieži attīstās ātrāk nekā bērni, kuri to nedara. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka talants un radošums šajā posmā nav tieši saistīti. Bērns, kurš nevar precīzi attēlot savas idejas zīmēšanā, var būt ļoti radošs, taču viņam trūkst koordinācijas prasmju. Ir arī ierasts, ka bērni izceļas dažādās radošās spēles jomās.
Faktori, kas ietekmē radošo attīstību, var ietvert arī mācīšanās traucējumus. Daži bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, neuzrāda radošo attīstību tik ātri kā citi bērni. Dažos gadījumos fiziska invaliditāte var izraisīt mācīšanās traucējumus, kā tas ir gadījumā ar nedzirdīgiem bērniem, kuri viegli nemācās runāt vai dziedāt.
Uzslavai var būt liela nozīme radošajā attīstībā agrā bērnībā, jo uzslavas strukturē veidus, kā bērni saprot radošo darbu. Piemēram, jautājot bērniem, ko viņi mēģina uzzīmēt, tiek iedēstītas sēklas, lai tuvinātu to, kā izskatās reālās pasaules objekti. Bērnu mudināšana spēlēt mūzikas instrumentus noteiktos veidos var arī novirzīt rezultātus noteiktos virzienos. Pieaugušo ietekmei var būt nozīme radošajā attīstībā, taču konkrētu spēles veidu piespiešana var arī kavēt progresu.