Ir daudzi faktori, kas ietekmē fizisko attīstību bērnībā. Tie iedalās divās galvenajās kategorijās, proti, bioloģiskie aspekti un vides ietekme. Šie dažādie faktori parasti vairāk vai mazāk ietekmē dažādus bērnības posmus. Katra faktora īpašā ietekme katram bērnam ir atšķirīga. Precīzu iznākumu, kādu katrs faktors atstās uz kādu konkrētu bērnu, ir gandrīz neiespējami noteikt, taču vairumā gadījumu tas kaut kādā mērā ietekmēs.
Bioloģiskie faktori, kas ietekmē fizisko attīstību bērnībā, ir iedzimtība, ģenētika un etniskā piederība. Slimības un fiziskas novirzes lielā mērā ietekmē bērna fizisko attīstību. Liela nozīme ir arī uzturam, kas ietver ne tikai bērna uzturu, bet arī pirmsdzemdību uzturu un bērna mātes veselību.
Attiecībā uz iedzimtību un etnisko piederību bērna fiziskās īpašības lielā mērā nosaka viņa vecāki. Piemēram, ja ģimenes anamnēzē ir īss augums, iespējams, ka bērns neizaugs pārāk garš. Tāpat etniskā piederība bieži nosaka attīstības faktorus, piemēram, ādas vai matu krāsu. Tas ietver ne tikai acīmredzamas īpašības, piemēram, matu krāsu un augumu, bet var ietvert arī “slēptās” īpašības, piemēram, bērna noslieci uz svara pieaugumu.
Turklāt daži apstākļi, kas saistīti ar fizisko attīstību bērnībā, ir ģenētiski saistīti ar bērnu. Piemēram, endokrīnās sistēmas deficīts, piemēram, hipotireoze, bieži vien kavē bērna skeleta attīstību. Arī citi fiziski apstākļi vai slimības var ietekmēt bērna fizisko attīstību. Piemēram, ja bērnam zīdaiņa vecumā attīstās smaga plaušu infekcija, viņa plaušas var neattīstīties pareizi, un bērnam var būt atlikušās sekas visā viņa dzīves laikā. Ja ar nopietnām slimībām saskaras agrīnās bērnības izaugsmes stadijās, tām parasti ir lielāka ietekme uz turpmāko attīstību.
Uzturam ir liela nozīme bērna fiziskajā attīstībā. Ja pirmsdzemdību uztura trūkst, zīdainim, visticamāk, būs attīstības kavēšanās. Tāpat, ja bērns agrīnā vecumā nesaņem pietiekamu daudzumu vitamīnu un citu uzturvielu, organisms nespēs pareizi augt. Tā ir milzīga problēma, un tā ir viegli pamanāma tajās pasaules daļās, kuras cieš no nepietiekama uztura.
Lai gan vides faktori bieži ir saistīti ar emocionālo attīstību, tiem ir nozīme arī fiziskajā attīstībā. Piemēram, pētījumi liecina, ka bērni aug ātrāk pavasara un vasaras mēnešos nekā rudenī un ziemā. Tāpēc bērni, kas aug siltākā klimatā, parasti aug straujāk nekā tie, kas audzē aukstākā klimatā. Papildu piemērs ietekmei uz vidi ir tas, ka bērniem, kuri audzē apgabalos, kur ir gaisa piesārņojums, biežāk ir astma un citas elpošanas problēmas, un viņi ir vairāk pakļauti attīstības problēmām. Protams, tādi jautājumi kā vardarbība un nolaidība, kas tiek uzskatīti arī par vides ietekmi, nopietni ietekmē fizisko attīstību bērnībā.
Dažreiz bioloģisko un vides faktoru kategorijas pārklājas un kļūst grūtāk nošķiramas. Piemēram, sociālekonomiskie faktori, piemēram, nabadzības līmenis, var izraisīt bērna nepietiekamu uzturu, kas savukārt ietekmēs bērna fizisko attīstību. Cits piemērs: bērns, kurš dzimis migrantu ģimenē un ir pakļauts bērnu darbam, var nesaņemt pietiekami daudz miega un atpūtas, lai viņa ķermenis varētu normāli attīstīties.
Nav divu bērnu vienādi. Tāpat arī divi bērni nereaģēs uz bioloģiskajiem un vides faktoriem tieši tāpat. Līdz ar to, lai gan ir iespējams precīzi noteikt, kādi faktori ietekmēs fizisko attīstību bērnībā, bieži vien ir diezgan grūti paredzēt, kāda būs šī ietekme.