Telpas uztveri vai personas stāvokļa apzināšanos attiecībā pret citiem objektiem, kas atrodas tajā pašā vidē, ietekmē daudzi faktori, tostarp piecas maņas, kas tiek uztvertas caur maņu orgāniem, līdzsvars un gravitācija. Smaržas, skati, taustes pieredze un skaņas saplūst kopā, veidojot vienotu telpas uztveri, kas ļauj cilvēkiem orientēties pasaulē un veidot izpratni par realitāti. Pat sarunvalodas frāze “pietiekami tuvu, lai to nogaršotu” liek domāt, ka garšas sajūtas var ietekmēt arī to, kā cilvēks uztver telpu. Turklāt psihologi uzskata, ka psihe ir vēl viens faktors, kas uzlabo telpas uztveri, ļaujot cilvēkiem aizpildīt detaļas par to, ko nevar piedzīvot vai uzreiz apstiprināt ar konkrētām maņām; tas ir gadījumā, ja objektu uztver kā trīsdimensiju. Trīsdimensionalitāti nevar aplūkot ar acīm, kas ir binokulāras un neredz objekta trīs dimensijas, ja cilvēks negriežas pozā vai negriež pats objektu un atceras objekta malas, kuras šobrīd nav redzamas.
Tiek uzskatīts, ka galvenais faktors, kas ietekmē telpas uztveri, ir vizuālā uztvere, kas balstās uz acu tīkleni, lai uztvertu redzamo. Platums, augstums, dziļums un formas ir viena no īpašībām, ko nosaka redze. Acis arī ievēro, kuri objekti telpā aizņem noteiktas plaknes; objekti var būt vertikāli pret skatītāju, horizontāli vai sagitāli. Fiziķi min gravitāciju kā ietekmi, kas ietekmē to, cik tuvu objekts šķiet plaknei.
Redze ļauj skatītājiem noteikt, vai viņi atrodas virs, zem vai blakus orientieriem kosmosā. Tas arī piešķir krāsu apkārtējā vidē uztvertajam. Visbeidzot, šis galvenais telpas uztveres avots ļauj pamanīt mijiedarbību starp dažādiem objektiem.
Otrs svarīgākais faktors telpas uztverē, saskaņā ar pētījumiem, ir līdzsvara jeb līdzsvara sajūta. Pat vājā apgaismojumā vai pilnīga akluma stāvoklī līdzsvars var ļaut noteikt, kurš ceļš ir augšup vai lejup vai kur zeme un debesis atrodas attiecībā pret ķermeni. Spēja saglabāt līdzsvaru un palikt nekustīgam var ierobežot ilūzijas un izkropļojumus telpas uztverē. Turpretim ķermeņa pārvietošanas kinestētiskā pieredze var padarīt objektus telpā mazākus vai lielākus.
Ožas uztvere un dzirdes uztvere ir atkarīga no deguna smaržas un no tā, vai ausis dzird, cik tuvu vai tālu atrodas objekti. Dzirdes pieredzes gadījumā tādas dīvainības kā atbalsis un klusinātas skaņas var atklāt unikālas detaļas par vidi. Pat tad, ja visas maņas darbojas kopā ar gravitāciju, psihi un līdzsvaru, lai radītu telpisko izpratni, zinātnieki saka, ka cilvēkiem joprojām ir jāvērtē, jālabo un pastāvīgi jāanalizē stimuli, lai pārliecinātos, ka viņu uztvere ir uzticama.