Uzmanības līmenis ir laiks, kurā persona spēj aktīvi veikt vienu uzdevumu, pirms kļūst apjucis vai zaudē produktivitāti. Ir vairāki iespējamie iemesli, kāpēc bērns vai pieaugušais ilgstoši nevar pievērst uzmanību uzdevumiem. Tie ietver kognitīvās mācīšanās traucējumus, uzmanības deficīta traucējumus (ADD), informācijas pārslodzi un temperamentu.
Bērniem ar aizkavētu neiroloģisku vai smadzeņu attīstību ir daudz lielāka iespēja, ka viņiem ir īss uzmanības līmenis. Ja daži smadzeņu apgabali ir nepietiekami attīstīti vai tiem trūkst nervu sistēmas savienojumu, var būt grūtāk apstrādāt ienākošo informāciju un izlemt, ko ar to darīt. Turklāt mācīšanās traucējumi var padarīt uzdevumus grūtāk saprotamus, izraisot neapmierinātību un motivācijas trūkumu pabeigt darbību. Ja pastāv apstrādes traucējumi, piemēram, nespēja apstrādāt verbālos norādījumus, bērnam var būt problēmas saglabāt un atcerēties to, kas viņam vai viņai ir jādara.
Pieaugoša problēma, kas var novest pie īslaicīgas uzmanības, ir informācijas pārslodze. Tas ir saistīts ar bērnu un pieaugušo pārmērīgu pakļaušanu televīzijai un citiem plašsaziņas līdzekļiem. Mūsdienu mediji pakļauj smadzenes milzīgam informācijas daudzumam pēc kārtas. Šāda veida stimulācija var radīt grūtības ar koncentrēšanos citos ikdienas darbos. Televīzija jo īpaši prasa tikai pasīvu uzmanību, savukārt lielākā daļa citu darbību darbā un skolā prasa aktīvu līdzdalību un pārdomas.
Viens no visizplatītākajiem uzmanības problēmu cēloņiem ir ADD. Šo diagnozi var pavadīt arī hiperaktivitāte, kas vēl vairāk apgrūtina koncentrēšanos uz vienu uzdevumu. ADD ir biežāk sastopams jauniem zēniem, taču tas var rasties daudzos dažāda veida bērniem un vecuma grupām. Bērniem jāspēj koncentrēties uz vienu un to pašu uzdevumu apmēram trīs līdz piecas minūtes katrā dzīves gadā, un viss, kas ir ievērojami mazāks par šo, var liecināt par īsu uzmanības noturību. ADD ir saistīta ar kognitīvo attīstību un rada problēmas ar paškontroli un regulēšanu.
Cilvēka temperaments lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņš spēj koncentrēties uz kādu uzdevumu. Dažiem cilvēkiem ir ģenētiska nosliece būt mazāk impulsīviem un koncentrētākiem, savukārt citi ir vairāk tendēti pāriet no darbības uz darbību un regulāri meklēt jaunus stimulus. Temperamentu nevar mainīt, bet var ieviest pārvarēšanas mehānismus, lai veicinātu ilgāku uzmanību. Par jebkādām bažām par īsu uzmanības noturību ir jāziņo bērna ārstam, kurš var ieteikt turpmāku pārbaudi vai izglītojošu novērtējumu.