Kādi ir darba aizsardzības un arodveselības standarti?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 21. aprīlī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā darba vides prasības nosaka Darba aizsardzības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvu prasības. To kodols ir darba vides riska novērtēšana, riska novēršana vai samazināšana, nodarbināto apmācība un obligātās veselības pārbaudes, un izpildi uzrauga Valsts darba inspekcija.

Sistēma balstās uz principu, ka atbildība par drošu darba vidi ir darba devējam. Praksē tas nozīmē vairākus konkrētus pienākumus: novērtēt darba vides riskus katrā darba vietā, sastādīt pasākumu plānu risku novēršanai, norīkot darba aizsardzības speciālistu vai piesaistīt kompetentu institūciju, instruēt un apmācīt nodarbinātos, nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus un izmeklēt nelaimes gadījumus darbā. Nodarbinātajiem savukārt ir pienākums ievērot noteikto kārtību un tiesības atteikties no darba, ja pastāv tieši draudi veselībai.

Atsevišķi noteikumi regulē konkrētus riska veidus: troksni, vibrāciju, ķīmiskās vielas, azbestu, darbu ar displeju, smagumu pārvietošanu, darbu augstumā, elektrodrošību un darbu ar bīstamām iekārtām. Katram no tiem ir savi robežlielumi un prasības, piemēram, mērījumu veikšanai un aizsardzības līdzekļiem. Tā kā robežlielumus pārskata, precīzās vērtības vienmēr jāpārbauda spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, nevis vecos apmācību materiālos.

Apmācība notiek vairākos veidos, un tos nedrīkst sajaukt. Ievadapmācību saņem katrs jaunais nodarbinātais pirms darba sākšanas, instruktāžu darba vietā veic tieši par konkrēto darba vietu un iekārtām, un to atkārto noteiktā periodiskumā vai pēc izmaiņām tehnoloģijā, pēc nelaimes gadījuma un pēc ilgstošas prombūtnes. Katra apmācība jāreģistrē ar datumu, saturu un parakstiem. Atsevišķiem darbiem, piemēram, darbam augstumā vai ar bīstamām iekārtām, nepieciešama papildu apmācība un apliecinājums par tiesībām veikt šo darbu.

Arodveselības daļa ietver obligātās veselības pārbaudes. Ja darba vides risku novērtējumā konstatēts, ka nodarbinātais ir pakļauts noteiktiem kaitīgiem faktoriem vai strādā īpašos apstākļos, darba devējam nodarbinātais jānosūta uz veselības pārbaudi pie arodveselības un arodslimību ārsta, sedzot tās izmaksas. Pārbaudes biežums ir atkarīgs no riska faktora. Ja rodas aizdomas par arodslimību, izmeklēšanu veic attiecīgie speciālisti, un apstiprinātas arodslimības gadījumā personai var pienākties sociālās apdrošināšanas atlīdzība.

Izplatīti ir divi maldi. Pirmais, ka pietiek ar parakstu instruktāžas žurnālā: formāls paraksts bez faktiskas apmācības un reāliem pasākumiem pārbaudē netiek atzīts par prasību izpildi. Otrais, ka darba aizsardzība attiecas tikai uz ražošanu vai būvniecību. Biroja darbam ir savi riski, tostarp ergonomiskie un psihosociālie, un arī tie ir jānovērtē. Tāpat jānošķir darba aizsardzība no ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām, kurām ir citi normatīvie akti un citi uzraugi.

Kā pārbaudīt, vai uzņēmumā viss ir kārtībā

Pamatdokumenti ir darba vides risku novērtējums, pasākumu plāns, instruktāžu un apmācību uzskaite, obligāto veselības pārbaužu kartes, nelaimes gadījumu akti un iekšējās darba aizsardzības instrukcijas. Ja šo dokumentu nav vai tie ir novecojuši, pārbaudē parasti seko norādījumi par novēršanu un termiņš to izpildei.

Valsts darba inspekcija publicē bezmaksas metodiskos materiālus un veidlapas, kas palīdz mazajiem uzņēmumiem izpildīt prasības bez ārpakalpojuma. Konsultāciju var saņemt arī pirms pārbaudes, un tas ir lētāk nekā novērst pārkāpumus pēc tās.

Ko darīt nodarbinātajam

Par darba vides trūkumiem vispirms jāziņo darba devējam vai uzticības personai; ja tas nedod rezultātu, sūdzību var iesniegt Valsts darba inspekcijā, tostarp neatklājot savu vārdu. Inspekcija var veikt pārbaudi un uzdot novērst pārkāpumus.

Ja veselības problēmas var būt saistītas ar darbu, jāvēršas pie ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums pie arodslimību ārsta. Pašdiagnostika šādos gadījumos nav pietiekama, jo arodslimības konstatēšanai ir noteikta kārtība un tā prasa datus par darba stāžu kaitīgajos apstākļos.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā

Vispirms jāsniedz pirmā palīdzība un nepieciešamības gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa tālruni 113. Par notikušo nekavējoties jāziņo darba devējam, bet par smagiem un letāliem gadījumiem darba devējam nekavējoties jāziņo Valsts darba inspekcijai.

Nelaimes gadījumu izmeklē un sastāda aktu noteiktā kārtībā, un cietušajam ir tiesības saņemt akta kopiju. Šis akts ir pamatdokuments, lai vēlāk pieprasītu sociālās apdrošināšanas atlīdzību, tāpēc, ja gadījums netiek izmeklēts vai akts netiek sastādīts, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Veselība un labsajūta Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti