Hipertensijas testi tiek uzsākti ar neinvazīvu pacienta asinsspiediena mērīšanu, izmantojot sfigmomanometru. Asinsspiediena mērīšanu parasti papildina fiziska pārbaude. Daļa no fiziskās pārbaudes ir sirds novērošana, klausoties caur stetoskopu, ja ir neparastas skaņas. Ārsts arī izmantos stetoskopu, lai pārbaudītu, vai artērijās nav sasitumu.
Ārsts veiks interviju, lai uzzinātu par pacienta slimības vēsturi, riska faktoriem un ģimenes vēsturi. Intervija tiek veikta, lai noskaidrotu, vai pastāv kāds medicīnisks stāvoklis, kas ir saistīts ar hipertensiju. To veic arī, lai pārbaudītu, vai pacients piekopj nepiemērotu dzīvesveidu un neveselīgus ieradumus, piemēram, smēķēšanu un pārmērīgu alkoholisko dzērienu un treknu un sāļu ēdienu uzņemšanu, jo tie ir iespējamie hipertensijas cēloņi. Visbeidzot, tiek veikta intervija, lai pārbaudītu, vai ģimenē nav hipertensijas, kas ir iedzimta.
Kad pacientam ir diagnosticēta hipertensija, viņam vai viņai jāveic papildu hipertensijas testi, kā to noteicis ārsts. Pārbaudes ir paredzētas, lai izsekotu hipertensijas cēloni un novērtētu iespējamos bojājumus, ko tas nodarījis pacienta iekšējiem orgāniem. Hipertensijas testi parasti ietver urīna analīzi, pilnīgu asins analīzi (CBC) un 12 novadījumu elektrokardiogrammu (EKG).
Urīna analīzi veic, lai pārbaudītu, vai nav nieru infekcijas, kā arī diagnosticētu, vai ir jauna hroniska slimība, piemēram, hipertensīva nefropātija. CBC daļēji pārbauda sarkano asins šūnu daudzumu, kas, ja tiek konstatēts augsts, liecina par policitēmiju – stāvokli, kas izplatīts cilvēkiem ar hipertensiju. Visaptverošais vielmaiņas panelis ir asins analīze, kas sniedz informāciju par cukura līmeni asinīs, aknu stāvokli un nierēm un elektrolītu un šķidruma līdzsvaru. Krūškurvja rentgenogrāfija ir plaušu pētījums, ko pasūta ārsts, lai noskaidrotu, vai sirds ir palielināta vai ir plaušu hipertensijas pazīmes. Pacientam tiek veikta 12 novadījumu EKG, lai noskaidrotu, vai sirds muskulī vai sieniņās nav sabiezējumu vai bojājumu, kas ir viena no hipertensijas komplikācijām.
Ārsts var pasūtīt vairāk testu, jo īpaši pacientam, kuram sākotnējie hipertensijas pārbaužu rezultāti ir nelabvēlīgi. Pacientam ar nieru slimības pazīmēm var būt jāveic nieru ultraskaņa vai vēdera dobuma CT skenēšana, vai abi. Ja pacientam ir augsts glikozes līmenis asinīs vai ir zināms, ka viņam ir cukura diabēts, viņam var veikt seruma glikohemoglobīna un urīna mikroalbumīna testus. Lai precīzāk novērtētu sirds stāvokli, pacientam ar sirdsdarbības traucējumiem var ordinēt 2D ehokardiogrammu.
Hipertensijas testi ir nepieciešami, lai palīdzētu ārstam pacienta ārstēšanas programmā. Pārbaude arī palīdzēs ārstam izrakstīt pareizos medikamentus un to devu. Tiks atvieglota arī to medicīnas speciālistu atlase, kuri būs daļa no mediķu komandas, lai pilnībā pārvaldītu pacienta veselības stāvokli. Tādēļ pacientam ir jāsadarbojas, lai izmeklējumi tiktu pabeigti pēc iespējas ātrāk.