Kādi ir dažādi cilvēkkapitāla modeļi?

Cilvēkkapitāla modeļi parasti atspoguļo pētījumus par to, kā uzņēmums var vislabāk izmantot savu lielāko resursu: darbiniekus. Ir pieejami dažādi modeļi, jo dažas situācijas biznesā ir vienādas vai paliek nemainīgas ilgtermiņā. Piemēram, daži cilvēkkapitāla modeļu veidi ietver stratēģisko vadību, vienkāršu statistisko analīzi un empīriskus pētījumus par cilvēkkapitāla izmantošanu. Katrs no tiem sniedz atšķirīgu skatījumu uz cilvēkkapitāla izmantošanu un ieguldījumiem, ko uzņēmums var veikt savā kopējā darbaspēkā. Pēdējie divi modeļi intensīvi izmanto mainīgos lielumus un statistiku, lai gūtu matemātisku izpratni par šo uzņēmējdarbību.

Stratēģiskā vadība ir nepārtraukts biznesa uzdevums, kura mērķis ir vienmēr labākos cilvēkus novietot labākajās vietās. Īpašnieki, vadītāji un vadītāji veic padziļinātu pārskatu par visiem sava uzņēmuma biznesa procesu aspektiem. Atbilstoši izglītotu un apmācītu darbinieku iedalīšana konkrētās uzņēmējdarbības aktivitātēs ir galvenais uz stratēģisko vadību balstīto cilvēkkapitāla modeļu mērķis. Ja uzņēmumam nav atbilstošu darbinieku, var būt nepieciešams pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Šis process neapstājas, jo uzņēmumi turpina meklēt vislabākās konkurences priekšrocības, izmantojot darbiniekus un viņu zināšanas, prasmes un iemaņas.

Vienkāršā statistikas analīzē bieži tiek aplūkoti ieguldījumi darbiniekos izglītības, apmācības un līdzīgu prasmju kopuma ziņā. Šīs analīzes pamatā bieži ir pamata ekonomika, jo uzņēmums, visticamāk, meklē punktu, kurā sākas peļņas samazināšanās. Piemēram, uzņēmumi var aplūkot algu un pabalstu izmaksas, kas tiek nodrošinātas kā daļa no šiem cilvēkkapitāla modeļiem. Informācijas ievietošana statistikas formulā sniedz datus par brīdi, kad uzņēmums vairs nesaņem pabalstus, tērējot vairāk naudas par savu darbaspēku. Īsāk sakot, šis punkts ir dolāra robeža, lai mēģinātu uzlabot darbinieku apstākļus, jo uzņēmums nespēs palielināt savas pašreizējās konkurences priekšrocības.

Dažādu cilvēkkapitāla modeļu empīriskie pētījumi mēdz būt visagresīvākie. Ir nepieciešami lieli statistikas pētījumi, lai noteiktu, kā dažādi mainīgie ietekmē uzņēmuma darbaspēku. Apkopotie dati var būt iekšēji vai ārēji, jo šajos pētījumos var izmantot ārējos datus, lai nodrošinātu tendences, kas galu galā atdarinās uzņēmuma iekšējo cilvēkkapitālu. Nepieciešama arī hipotēze, kas var izskaidrot saistību starp vismaz diviem mainīgajiem. Informācija, kas iegūta no šī modeļa, tiek izmantota tikai lēmumu pieņemšanas nolūkos, jo pētījums pats par sevi nevar pieņemt lēmumus.

SmartAsset.